Zigmārs Liepiņš: Neesmu bara cilvēks, esmu no tiem putniem, kas lido pa vienam
Mazliet provocējošs, mazliet ironisks un neatkarīgs kā vējš – tāds šajā sarunā un arī dzīvē ir komponists ZIGMARS LIEPIŅŠ. Bet kādā brīdī viņš apsēžas pie klavierēm un uzraksta tādu mūziku, kuru klausoties aizkustinājumā jāraud. Šis ir Zigmara gads, un pamazām dzimst viņa septiņdesmitās dzimšanas dienas koncerti.
Foto: Ģirts Ozoliņš (F64)
Pieturzīmes
• Dzimis 1952. gada 14. oktobrī Liepājā.
• Komponists.
• Rokopera Lāčplēsis; operas Parīzes Dievmātes katedrāle un Turaidas roze; muzikālās drāmas Adata un Vadonis; koncertuzvedums Kapteiņa stāsti; dziesmu cikli koriem; poēma Tēvzemei un brīvībai; Transcedentālā oratorija; mūzika daudzām teātra izrādēm; mūzika filmai Vajadzīga soliste un animācijas filmām; ap 300 dziesmu; svīta Sarkanais mežs utt.
• Muzicējis ar ansambļiem Modo, Opus un citiem.
• Bijis Radio SWH vadītājs un Latvijas Nacionālas operas valdes priekšsēdētājs.
• Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un Lielo Mūzikas balvu.
• Precējies ar Mirdzu Zīveri, dziedātāju, uzņēmēju, producenti un režisori.
• Triju bērnu tēvs, triju mazbērnu vectēvs.
Man savas brīvības un brīvdomības dēļ bijušas problēmas ar visiem režīmiem, lai kādi tie būtu!
– 21. gadsimtā gadu skaits kļūst par kaut ko visai nosacītu un 70 gadu vecums var būt diezgan foršs laiks, kad dzīvē daudz kas sakārtots un beidzot var darīt to, ko pašam gribas. Kā tas ir jums?
– Es visu laiku daru tikai to, ko pats gribu. Arī tad, kad strādāju Nacionālajā operā vai Radio SWH, darīju tieši to, ko es gribēju. Tie bija tikai hobiji. Nekad dzīvē neesmu strādājis tādu darbu, uz kuru deviņos no rīta atnāku un piecos aizeju.
– Jums vienmēr ir piemitusi iekšējā brīvība. Ar laiku tā kļūst lielāka?
– Tieši otrādi – ar gadiem aizvien vairāk sāc novērtēt, ka varbūt kaut kur vari pieturēt muti. Tas jaunības maksimālisms reizēm ieilgst, un man tas bija diezgan ilgstošs. Nesen muzikologs Arnolds Klotiņš intervijā par mani teica, ka man bijušas problēmas ar režīmu, ar to domājot padomju režīmu. Bet man savas brīvības un brīvdomības dēļ bijušas problēmas ar visiem režīmiem, lai kādi tie būtu! Padomju laikos ir bijušas epizodes, kad esmu saplēsies ar partijas cilvēkiem un teicis, ko domāju par lietu kārtību, kura man rādījās aplama. Bet man arī tagad daudz kas rādās aplami. Tagad cilvēki ir sašķelti – vakcinētie, nevakcinētie, kreisie, labie –, bet es neesmu nevienā no šīm pusēm. Es izvērtēju, kuros brīžos atbalstu kādu ideju, bet principā esmu viens pats. Esmu diezgan ironiskas dabas cilvēks, man piemīt zināms sarkasms un es bieži vien nenovaldu muti.
