Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš: Man jābūt gatavam «šaut no gurniņa»
Mani darbdienu vakari nu jau vairs nav iedomājami bez Zemessardzes štāba virsnieka Jāņa Slaidiņa TV24 ekrānā, kurš gan izstāsta to, kas jauns noticis Ukrainas frontē, gan atbild uz skatītāju jautājumiem. Ap roku plata melna ādas siksna ar latvju zīmēm, vienā rokā laulības gredzens, otrā sudraba gredzens – tādus savulaik nēsāja Latvijas virsnieki leģionā, un latviešu leģionāru cīņas un likteņi Jānim ir īpaši tuva tēma. Lai arī augumā tik varens, viņš ir ļoti sirsnīgs un draudzīgs.
Foto: Ieva Andersone
Pieturzīmes
• Dzimis 1974. gada 19. maijā Rīgā.
• Mācījies Juglas vidusskolā.
• Pabeidzis Rīgas Valsts tehnikumu.
• 1992. gadā iestājies Zemessardzē.
• Pašlaik ir Zemessardzes štāba virsnieks, NBS majors.
• Šogad 18. novembrī iecelts par Viestura ordeņa virsnieku.
• Darbojas latviešu karavīru piemiņas biedrībā Lestene.
• Grāmatas No Krimas līdz Marinkai autors.
• Otro reizi precējies, no pirmās laulības – dēls.
Mana sieva ir saistīta ar medicīnu, un viņai arī pašai savā darbā ir pietiekami daudz, ko darīt. Turklāt viņa taču labi zināja, ar ko precas.
– 18. novembrī Valsts prezidents jūs iecēla par Viestura ordeņa virsnieku. Ko jums nozīmē šis apbalvojums?
– Ja tas notiktu pirms piecpadsmit gadiem, droši vien būtu pavisam citas izjūtas. Protams, patīkami, ka novērtē, bet emocijas noteikti nav tādas, lai varētu skriet un saukt – man ir! Es diezgan vienkārši uz to skatos.
– Esat kļuvis diezgan populārs, jo ik vakaru televīzijā stāstāt mums par kara gaitu Ukrainā. Kā ar šo savu jauno pienākumu sadzīvojat?
– Līdz Jāņiem televīzijā biju sniedzis tikai dažas intervijas, bet, kad pulkvedis Igors Rajevs aizgāja politikā, 22. jūnija vakarā man piezvanīja un pateica, ka tagad man jābūt raidījumā viņa vietā. Līdz ar to viss, kas bija saplānots, vienā acumirklī mainījās. Tā nu no 26. jūnija esmu TV24, un esmu jau pieradis, ka man jābūt gatavam reaģēt uz jautājumiem jeb, kā mēs sakām, šaut no gurniņa. Protams, ir nogurums, arī atvaļinājuma nav bijis, bet saprotu, ka nepieciešams cilvēkiem dot šo informāciju, un es turpināšu to darīt, kamēr nebūs kāds cits rīkojums.
