Zeldas sleja: Dzimšanas dienas sekss. Labākā dāvana sev
Pirms pāris gadiem, saprotot, ka rudenī būs jubileja, kas atkal iezīmēs tādu kā robežšķirtni, paliku nervoza. Arī skumja un nikna. Nu kāpēc tā?
Foto: Shutterstock
Kūkas gabaliņi tika iesākti, bet blakām sēdēšana uz dīvāna plūstoši pārgāja horizontāla veida izklaidēs.
Dzimšanas dienām jau nav ne vainas, tikai katra no tām pieskaita klāt pa gadam… Zināmā vecumā tas ir stresaini. Bērnībā ļoti gaidīju 10. dzimšanas dienu, jo šķita – nu būšu liela! Pēc tam, protams, sweet sixteen, tad pilngadība… Un pēkšņi 20, tad 25… Tolaik domāju, ka 30 gadi ir tāds vecums, kad dzīvē viss ir sakārtots, mierīgs, stabils. Jo tā ir ieiešana ceturtajā desmitā, kad, kā šķita, dzīve sāk beigties. Un es skaitli 30 gaidīju ar vieglām šausmām, visiem vaidot par šo briesmīgo lietu. Tā nu īstajā dienā tuvāki un tālāki kolēģi ieradās mierināt, līdzi nesot šampaniešus, bet es ar visām grupiņām tos atvēru, iedzēru, līdz darba dienas beigām biju atkorķējusi vismaz 10 dzirkstošos. Un skaitlis 30 vairs nešķita tik draudīgs.