Zelda: Kurš bija tas brīdis, kad daļu vīriešu padarījām par sievieti ar krāniņu?
Varbūt tā ir ērtā pilsētas dzīve, kas pamazām vien nogalina visu pirmatnēji vīrišķīgo?
Foto: Shutterstock
«Tu tikai neuztraucies, es visu nokārtošu» – šie laikam ir vārdi, kurus mēs gaidām pat vairāk nekā klišejisko «es tevi mīlu».
Zelda nekad nav slēpusi, ka viņai patīk vīrieši. Diemžēl asā mēle, melni jociņi un viņas Zodiaka zīmei piemītošais kriticisms dažiem licis domāt, ka tas tā nav. Nu ko? Nāksies taisnoties… jo vīrieši viņai patīk. Vīrišķīgi vīrieši.
Cik vien Zelda sevi atceras, vienmēr ir bijusi kāda simpātija – sākot ar meistariem, kas krāsoja Rīgas centra daudzdzīvokļu nama fasādi un no stalažām uzsmaidīja pirmsskolas vecuma bižainei, turpinot ar Janeku un Gregoriju no seriāla Četri tankisti un suns, un tad jau sākās skolas laiku platoniskās mīlas, kurām paralēli patika gan kapteinis Kloss no kaut kādas filmas, gan Belmondo, Delons un citi visas planētas sieviešu simpātiju objekti. Interesanti, ka skolā tā «mīlēšana» notika kolektīvi – sākumā visām patika Māris, pēc tam Didzis, tad Uģis… Gan jau kādai sirsniņa ietrīcējās arī par citiem, bet vismaz publiski tas netika atzīts, lai nenovirzītos no meinstrīma.