Valdis Zatlers: Mēs nedrīkstam dot nekādu iemeslu, lai mums uzbruktu
Bijušā Valsts prezidenta VALDA ZATLERA prezidentūras laiku raksturo neierasti un drosmīgi lēmumi. Tiešs savos izteikumos viņš ir joprojām un tāds bija arī intervijā Latvijas Televīzijai rītā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Mūsu saruna notiek dienā, kad pagājušas divas nedēļas kopš tā rīta.
Foto: Matīss Markovskis
Nekur tālu prom no tēmām, kas skar Ukrainu, šajā intervijā netiekam. Pat tad, kad runājam par pēdējā laikā baudītajiem kultūras pasākumiem, Zatlera kunga atbilde aizvijas pie Ukrainas. Mūsu intervijas laikā iezvanās telefons – zvanītājs ir Valsts prezidents Egils Levits. Man ļauts būt klāt šajā sarunā, un viss, ko varu teikt, – pensionētu valstsvīru nav.
Krievija savā propagandā šobrīd uztraucas par fašisma atdzimšanu šeit, bet, piedodiet, Krievijā šobrīd dzimst fašisms un Z burts ir jaunā svastika.
– Zatlera kungs, visu cieņu pašreizējam prezidentam, bet izskanējis arī viedoklis, ka jūs šobrīd būtu lielisks valsts vadītājs – tāds tautas tētis. Kādas sajūtas tas raisa jūsos?
– Es jau biju prezidents, tas bija mans laiks. Katram prezidentam savs laiks. Tagad jānāk jaunākiem cilvēkiem, ar dinamiskāku izpratni un vēlēšanos vadīt valsti.
– Skatoties jūsu interviju televīzijai rītā, kad sākās karš, sajūta bija, ka iekšēji pieļaujat – arī šeit var būt karš. Es kļūdos?
– Nejūtu, ka šeit būs karš. Mēs neesam karu piedzīvojuši, mums tas bijis tikai filmās un televīzijas ekrānā. Bildītes, ne tā realitāte, ko cilvēks sajūt, kad lido šāviņi, sprāgst bumbas un blakus mirst cilvēki. Šī sajūta mums jāspēj pašiem iedomāties, lai saprastu, kurā pusē nostāties un ko katrs no mums var darīt. Teikt: «Es esmu par mieru, dariet, vienalga, ko, visi paši vainīgi, un nezinu, kurā pusē nostāties,» – tas nozīmē, ka neesi vēl sapratis, kas ir karš, un slēpies, cerot, ka kāds cits tavā vietā visu atrisinās. Krievija savā propagandā šobrīd uztraucas par fašisma atdzimšanu šeit, bet, piedodiet, Krievijā šobrīd dzimst fašisms un Z burts ir jaunā svastika.
Tiem krieviem, kas šobrīd dzīvo Latvijā, ja viņi tur acis vaļā un neieslēdzas ļoti bīstamajā neitralitātes čaulā, ir atšķirība: demokrātiska sabiedrība, kur viņi var justies brīvi, vai tas, kas šobrīd notiek Krievijā, kur tiek demontēta pēdējā demokrātija. Cilvēkiem pašiem jāpieņem lēmumi. Antivakseru kustība mums daudz ko iemācījusi: jo vairāk uzspied, jo cilvēks kļūst spītīgāks. Karš ir pārāk spēcīgs kairinātājs, lai par to nedomātu. Putins caur šo karu reāli piesmējis, apkaunojis visu to cilvēku piemiņu, kas krita Lielajā Tēvijas karā. Šobrīd par šo cilvēku piemiņu tiek aizmirsts, tagad Putinam svarīgi mest bumbas uz Harkivu, kur dzīvo krievi. Krievi met virsū bumbas krieviem.
