Vai garnadži, pieslēdzoties tavam putekļusūcējam, var pastrādāt noziegumu?
Mūsu rīcībā nokļūst arvien vairāk tā dēvēto lietu interneta ierīču – dažnedažādu priekšmetu, kuru darbībai tiek izmantots globālais tīmeklis. Tātad kibernoziedzniekiem tavs viedais televizors vai putekļsūcējs varētu šķist tikpat interesants un iekārojams kā tavs dators un viedtelefons. Kā tas notiek?
Foto: Shutterstock
Konsultē
KĀRLIS BERGMANIS,
ESET tehnoloģiju konsultants
Kas ir lietu internets
(Internet of Things)?
(Internet of Things)?
Tas ir vienots nosaukums iekārtām un ierīcēm, kuru darbībai tiek pieslēgts un izmantots internets. No mobilajiem telefoniem, pie interneta pieslēgtiem kafijas automātiem, televizoriem, putekļsūcējiem robotiem, veļasmašīnām, LED spuldzītēm, durvju zvaniem (tiem, kas telefonā rāda – kāds stāv pie jūsu durvīm), no attāluma vadāmām seksa rotaļlietām līdz automašīnām, elektrostacijām, lidmašīnu reaktīvajiem dzinējiem un tā tālāk. Jebkura iekārta, kas caur internetu spējīga sazināties ar iekārtām jebkur pasaulē, ir lietu internets.
Caur putekļsūcēju robotu faktiski agri vai vēlu var iekļūt arī datorā.
«Pat dzīvojot savā lauku mājā meža vidū, mums droši vien sanāks vesela kaudzīte lietu interneta ierīču, piemēram, bezvadu rūteris internetam, televizors, dators, viedtelefons, varbūt viedpulkstenis. Dzīvojot modernākā mājā, gudro ierīču būs vēl daudz vairāk. Gribam telefonā regulēt temperatūru mājās, lai atgriežoties jau sagaida siltas istabas un silta grīda vannasistabā, gribam centralizēti ieslēgt, regulēt LED spuldzītes – katrā istabā būs sensori. Tad durvju zvans ar gudro kameru un varbūt vēl divas kameras dārzā, kas ziņos, tiklīdz kāds kāps pāri mūsu sētai, rūteris, televizors, vismaz trīs ģimenes viedtelefoni, darba dators, personīgie datori. Kopā salasās krietns skaits ierīču. Un vēl, protams, automašīna. Savulaik bija tāds teiciens, ka mašīnai uzkarina virsū datoru, bet tagad automašīna mums būtībā ir dators, kam klāt piestiprināti četri riteņi, – arī tas ir lietu internets,» skaidro tehnoloģiju konsultants Kārlis Bergmanis.
