Ukraina: notikumi Melnajā jūrā
Melnās jūras flangs kara kontekstā bieži vien tiek nepelnīti aizmirsts. Frontes līnija uz sauszemes ir gan vieglāk analizējama, gan notikumiem bagātāka; galu galā, Ukrainas cīņa ar Krieviju Melnās jūras baseinā ir cīņa starp valsti, kuras kara flote praktiski neeksistē jau kopš brīža, kad 2023. gada 28. februārī ukraiņi pārsteidzīgi paši nogremdēja Ukrainas Kara flotes flagkuģi, Kirov klases fregati Hetmanis Sagaidačnijs, un plaša profila, ar relatīvi moderniem karakuģiem bruņotu krievu kara floti, kuras priekšgalā bija nenoliedzami spēcīgais kreiseris Maskava.
Foto: no publicitātes materiāliem
Situāciju kardināli izmainīja Maskavas nogremdēšana 2022. gada 14. aprīlī, kas ilustrēja pārsteidzoši nožēlojamu situāciju Krievijas kara flotē.
Kara pirmajās nedēļās Krievijas Melnās jūras kara flote pie Ukrainas krastiem darbojās droši, pat pašpārliecināti, vismaz vienā gadījumā tās karakuģiem pieejot Odesai tik tuvu, lai to apšaudītu ar klāja lielgabaliem. Salīdzinoši ilgu laiku pastāvēja bažas par iespējamu Krievijas spēku desanta operāciju pie Odesas, kas saistīja pietiekami nozīmīgus Ukrainas spēkus.
Situāciju kardināli izmainīja Maskavas nogremdēšana 2022. gada 14. aprīlī, kas ilustrēja pārsteidzoši nožēlojamu situāciju Krievijas kara flotē. Kreiseris, kura satriekšanai (pat ne nogremdēšanai) doktrināli būtu nepieciešams vismaz sešu vienlaikus palaistu pretkuģu raķešu trieciens, nogrima pēc divu Ukrainas ražojuma Neptun raķešu trāpījuma. Teorētiski Krievijas kreisera aizsardzības sistēmām vajadzēja raķetes notriekt, savukārt trāpījuma gadījumā to 150 kg smagajām kaujas galviņām nevajadzēja nogremdēt tik lielu kuģi kā Maskava.
