Sporta žurnālists Raimonds Rudzāts: Mēs dzīvojam labākā sabiedrībā, nekā apzināmies
Jau pusgadu daļa mana brīvā laika aizrit, vadot labdarības fondu R. R. fonds. Pusgada laikā esmu uzzinājis un pieredzējis daudz tāda, ko nekad nebiju apjautis. Saistībā ar savu dzīvi vairs nelietoju vārdu problēmas, jo esmu sapratis, ka man tādu īstu problēmu dzīvē nekad nav bijis. Un arī tev, kas lasi šīs rindas, iesaku pārskatīt vārda problēma lietojumu savas dzīves raksturojumā.
Foto: Mareks Gaidamovičs, ISSP skola
Kāds cieš katru dienu
Problēma ir tad, kad pusaudzis 8. klasē ir nesekmīgs sportā, jo viņš pa dzīvi iet ar vieniem apaviem – visiem dzīves gadījumiem, kuri, cita starpā, ir divus izmērus par lielu. Vai otrādi – kad septiņgadīgajam sandales ir vismaz divus izmērus par mazu, tāpēc pirksti strīķējas pret trotuāru. Vai vēl trakāk – kad ziemas mīnusos uz skolu jāiet gumijniekos.
Problēma ir tad, kad valdība nolemj, ka turpmāk būs jāmācās no mājām, bet mājās nav neviena kaktiņa, ko būtu gatavs atrādīt saviem klasesbiedriem kā fonu Zoom. Tāpēc pašsaglabāšanās instinkts piespiež nepieslēgties vispār, pat ja tas beigās nozīmē palikšanu uz otru gadu. Fona meklēšana gan ir pusbēda, ja uz ģimeni ir tikai viens viedtālrunis un datora nav vispār.
Problēma ir tad, kad spilvens atrodas 70 centimetru attālumā no tualetes poda vai kad jādala divstāvīga gulta ar mammu, kura tavā acu priekšā ir cietusi no vardarbības.
Ir jāspēj saredzēt, ka viens no nolemtības purva izvilkts bērns vai pusaudzis savam novadam pienesīs daudz vairāk nekā viens no Rīgas atbraucis veloentuziasts.
Šādā garā varētu turpināt. Imants Ziedonis savulaik rakstīja par mazām laimītēm, kas summējas vienā lielā laimē, bet es gribu runāt par it kā mazām ikdienišķām ciešanām, kas summējas vienās lielās ciešanās. Aiz katra piemēra ir konkrēts bērns, kura personīgajā lietā tā ir tikai viena no n-tajām epizodēm. Viņi cieš katru dienu ik uz stūra. Pusgada laikā esmu sapratis, ka arī gājiens pa trotuāru nav tikai maršruts – tās var būt arī ciešanas. Ne tik daudz pirkstiem, kas strīķējas pret asfaltu, kā jaunā cilvēka pašapziņai. Arī tas, ka klasesbiedrus nevari uzaicināt pie sevis uz mājām un ar laiku aptrūkstas aizbildinājumu, ir ciešanas.
