Spārni Ukrainai. Viena no veiksmīga pretuzbrukuma atslēgām
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, kara konvencionālo fāzi eksperti paredzēja īsu – Krievijas skaitliskais un tehniskais pārsvars lika paredzēt scenāriju, kas līdzīgs operācijai «Tuksneša vētra»; precīzi ballistisko un spārnoto raķešu triecieni sagraus Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu un iznīcinās Ukrainas gaisa spēkus. Skaitļi šķita nepielūdzami – pret aptuveni 700 dažādu veidu Krievijas Su un MiG iznīcinātājiem Ukraina varēja likt vien aptuveni 60 MiG-29 un Su-27 iznīcinātājus. Neraugoties uz kvalitatīvo un kvantitatīvo pārsvaru, Krievijai Ukrainas gaisa telpas aizsardzības kupolu salauzt neizdevās, un nu Ukraina meklē iespējas plašam pretuzbrukumam.
Foto: Shutterstock
Ukrainas iznīcinātāju pamata ierocis ir R-27 raķete, kas spēj satriekt pretinieka lidmašīnu līdz 60 kilometru attālumam.
Jau no kara pirmajām nedēļām Ukraina lūdza tai piegādāt modernākās Rietumu ieroču sistēmas – kaujas tankus, HIMARS sistēmas, artilēriju un, protams, kaujas lidmašīnas. Lai gan palīdzība Ukrainai ir bijusi iespaidīga, sākotnēji bija novilkta virkne sarkano līniju, lai pārlieku neizprovocētu Krieviju. Laika gaitā sarkanais sāka izbālēt. Šķiet, ka katra krievu kritušo skaita noapaļošanās Rietumiem liek piešķirt jaunas ieroču sistēmas: krievu zaudējumu skaitlim sasniedzot 50 000, Ukraina saņēma pirmās HIMARS sistēmas, ziņas par 100 000 krievu kritušajiem gandrīz vienlaikus sakrita ar Patriot sistēmu piegādi, 125 000 – Rietumu ražojumu tanku piegādi. Protams, karš Ukrainā nav datorspēle, kur tiek «atvērtas» jaunas ieroču sistēmas, taču jāatceras, ka savā laikā katra no šīm ieroču sistēmām bija stingri novilkta, nepārkāpjama «sarkanā līnija» līdz brīdim, kad kāda no NATO valstīm paziņoja par konkrētās sistēmas piegādi. Nākamā robeža ir 200 000, sarkanā līnija – kaujas lidmašīnu piegādes.
