Sešpadsmit Viļa Daudziņa dzīves atziņas 1
Pašlaik uz Jaunā Rīgas teātra skatuves varam sekot līdzi aktiera Viļa Daudziņa režisētajām izrādēm Jaunie latviešu stāsti. Gan dzīvē, gan teātrī pats interesantākais ir atklāt cilvēka patieso dabu, teiks VILIS DAUDZIŅŠ.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Andrejs Nikiforovs)
Tagad daudziem ilgstoši patīk būt bērniem – dzīvoties ap sevi, prātot, kā viņi jūtas šajā pasaulē un kā pasaule izturas pret viņiem.
1.
Izrādē ir jānotver otra cilvēka ilgas. Jaunie latviešu stāsti ir par ilgām.
Līdzīgi kā iztēle, arī ilgas mūs atšķir no dzīvniekiem. Ilgas vienmēr ir saistītas ar apziņu par savas dzīves laicīgumu – mūs pavada izjūta, ka vēl kaut kam ir jānotiek. Tu jau esi nodzīvojis zināmu daudzumu gadu, kaut ko izdarījis, tomēr arvien domās dzīvo nākotnē – vēl kaut kam ir jābūt. Katrā laikmetā mainās ilgu tēma, tomēr to stiprums cilvēkā ir nemainīgs.
2.
Katra jauna paaudze ir sava laika spogulis un rāda iepriekšējo paaudžu nepaveikto.
Tas piestāv jaunībai: cīnīties pret nejēdzībām pasaulē. Tagad jaunieši iestājas pret klimata pārmaiņām pasaulē, par dabas aizsardzību, vēl daudziem citiem jautājumiem, kurus mūsu paaudze nav spējusi atrisināt. Tas ir svarīgi, bet… laika gaitā cilvēkam tomēr ir jāizaug līdz atziņai, ko precīzi izteicis Džordans Bernts Pītersons: pirms meties glābt pasauli, sakārto savu māju…
3.
Mūsdienu jaunā paaudze ilgstoši ir bērni, viņiem patīk tādiem būt.
Protams, šo apgalvojumu nedrīkst vispārināt: Latvijas lepnumā redzam jauniešus, kas agri uzņēmušies rūpes par tuvākajiem. Tomēr dzīve tagad vairumam ir atvieglota, ir tik daudz dažādu tehnoloģisku ierīču, kas atbrīvo no dažādiem pienākumiem.
