Seksa apskatniece Zelda par sievietēm, kuras nemīl
Lasot oktobra KLUBĀ Līvas uzrakstīto par sievietes ierāmēšanu, nodomāju – wow, kāda beidzot pateikusi tik skaidri un skaisti: «Vīrieša spēks ir attiecību ārējais apvalks, lai iekšienē sieviete var brīvi liesmot un plaukt.» Varu tikai piekrist – jā, mēs meklējam tos stipros vīriešus, kuriem blakus justies aizsargātām, mierīgām, paļāvīgām un, galu galā, laimīgām, mīlētām.
Foto: Shutterstock
Sieviete nekad nekāps uz galvas vīrietim, kuru mīl un ciena. Nekad. Tieši tāpat viņa nekad necienīs to, kuram uz galvas būs uzkāpusi.
Iespējams, tāpēc vīrieši tiek pakļauti pārbaudījumiem pat neapzināti, visādos veidos testējot robežas, aiz kurām mums pateiks nē. Vai arī nekad nepateiks šo nē, un mēs uzrāpsimies uz galvas un ar kājām klapēsim pa viņa ausīm, vienlaikus skatoties apkārt pēc nākamā upura.
Jā, kāpēc gan mēs tā darām ar labajiem puišiem? Kāpēc tiem uzkāpjam uz galvas, ērti iekārtojamies un vēl pasmejamies?
Iemīloties visi mazliet zaudē veselo saprātu, miegu, ēstgribu un pārtiek tikai no svaiga gaisa. Vai viens no otra. Lido pusmetru virs zemes un grib darīt labu vien. Visiem. Bet ja nu iemīlējies ir tikai viens no diviem? Un otrs nevis skaidri norāda – atvaino, man jūtu nav, meklē citu, bet egoistiski ļauj sevi mīlēt? Tad sākas izmantošana. Jo tā nu tas ir: sievietes sajūt pa gabalu, kam uzkundzēties. Kurš nespēs atteikt; uz kuru iedarbosies asaras un uz kuru – klusēšana vai īslaicīga pazušana no apvāršņa. Tiek spēlētas spēlītes un pārbaudītas robežas. Cik tālu varēs iet, cik daudz varēs atļauties? Kur ir tā sarkanā līnija? Kurā brīdī atskanēs stop?
