Savārīja ziepēs, izcepa kotletēs. Latvijas kriminālās vēstures šķebinošās lappuses
Anna Šakale par izdarīto nejuta ne visniecīgāko nožēlu. Jau pirmajā nopratināšanā viņa Vulfsonam atzinusies, ka gan slepkavībās, gan to slēpšanā piedalījies arī znots, turklāt viņš bijis noziegumu iniciators.
Foto: Ilustrācijas: Midjourney
1960. gada pavasarī mežā netālu no Ēdoles strādnieki pamanīja mucu ar sālītu cilvēka gaļu.
Par diviem kanibālisma gadījumiem
pēckara Latvijā
Viena no visskandalozākajām lietām Latvijas kriminālistikas vēsturē, par kuru cilvēki mēdz baumot pat mūsdienās – 76 gadus pēc notikušā –, saistīta ne tikai ar slepkavību, bet arī ar kanibālismu. Versijas ir visdažādākās: īsi pēc Otrā pasaules kara Rīgas Centrāltirgū tika pārdoti pīrādziņi, kas pildīti ar cilvēka gaļu. Cita versija – tie nebija pīrādziņi, bet kotletes. Par upuriem izraudzītas jaunas sievietes, kuras pēc iebraukšanas Rīgā ievilinātas kādā dzīvoklī un tur arī noslepkavotas. Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Tieši tāpēc šķita interesanti noskaidrot, cik tālu šīs versijas ir patiesas un kur sākas fantāzija.
1947. gada 9. oktobrī Latvijas PSR Augstākā tiesa slēgtā sēdē izskatīja krimināllietu par divu sieviešu slepkavībām un citiem noziegumiem. Tā kā tiesa notika laikā, kad PSRS nāvessods formāli bija atcelts, maksimālais sods, ko noziedzniekiem varēja piespriest, bija brīvības atņemšana uz 25 gadiem. Šajā reizē tā arī notika.
