Raimonds Rudzāts: Gribas ar slapju lupatu iesist katram, kurš saka, ka sports nav politika

Grozies, kā gribi, bet ar uguni būtu jāmeklē tādi cilvēki, kuru sportošanu Latvijā nav sekmējuši politiski lēmumi.

Bez politikas sportot var retais

Politikas ietekme uz sportu ir daudz visaptverošāka, nekā cilvēki ikdienā aizdomājas. Ņemšu par piemēru savas sporta gaitas. Bērnībā trenējos basketbolā. Vispirms Siguldas Sporta skolā. Sāku trenēties tieši tajā gadā, kad vietvaras deputāti nobalsoja par šādas iestādes dibināšanu. Tas bija politisks lēmums. Trenējāmies pašvaldībai piederošās sporta zālēs. Algas treneriem veidoja valsts un pašvaldību dotācijas – abos gadījumos par to apmēru un apmaksas kārtību lēmuši politiķi. Un lemj joprojām ik reizi, kad ir jāpārskata atalgojuma likmju apmērs. Vēlāk pārgāju trenēties uz Basketbola skolu Rīga. Savulaik dibināta kā privātā Krištopana basketbola skola, 2003. gadā tā ar politisku Rīgas domes lēmumu kļuva par pašvaldības basketbola skolu. Ja ne tā, skola būtu aizgājusi pa skuju taku – politiķi to izglāba. 

Aizlecot notikumiem pa priekšu, tagad mana pamatdisciplīna ir regbijs – spēlēju Latvijas čempionātā. To organizē Latvijas Regbija federācija, bet tās budžetu veido galvenokārt valsts dotācijas. Par to piešķiršanas kārtību Saeimas līmenī lemj politiķi. Ņemot vērā to, ka federācijai nav privāto sponsoru, atliktu vien politiķiem pieņemt citu kārtību, un jau nākamajā nedēļā šis sporta veids Latvijā izčākstētu. Tāpat kā daudzi citi sporta veidi, kas pastāv, tikai pateicoties politiskiem lēmumiem – bez pašu finansiālās līdzdalības un atbildības.