Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis: Reizēm pacienta iedomas ar realitāti ir tikai attāli saistītas
Neviena sieviete nenoliegs, ka viņas pašapziņu ietekmē izskats. Plastikas ķirurgs JĀNIS ĢĪLIS jau 36 gadus palīdz sievietēm to uzlabot. Un reizēm arī atklāt.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Kādreiz es skatījos uz dibenu plastiskajām operācijām ar skepsi, jo cik tad mūsu sievietes, es atvainojos, var pliku dibenu parādīt?
– Sākumam nedaudz filozofisks jautājums – jums nešķiet, ka jūsu profesija ir mazliet dievišķa?
– Tad man jums jāizstāsta kāds stāsts. Savu karjeru sāku Gaiļezerā, Mikroķirurģijas centrā, veicot replantācijas, – tas nozīmē, ka ārsts piešuj atpakaļ ķermeņa daļas, kuras ir nocirstas, nogrieztas vai suns nokodis. Reiz man sanāca saruna ar kādu mācītāju par tēmu – Dieva sods. Jo mēdz taču teikt, ka tas ir Dieva sods, ja liktenis ir pakļāvis cilvēku kādam pārbaudījumam, piemēram, viņam ir gadījies nozāģēt pirkstu. Jautāju mācītājam: vai tas nav Dievam netīkams darbs, ka mēs, ārsti, to šujam atpakaļ? Viņš padomāja un atbildēja tā: «Nē, jūs negadījumu pārvēršat no soda par brīdinājumu.»
Tāpat tagad, strādājot estētiskajā medicīnā, es teiktu – dievs nu gan neesmu, bet daru Dievam tīkamu darbu, uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti.
– Tomēr reizēm gadās situācijas, kas atgādina, ka arī ārsts ir tikai cilvēks un ne vienmēr viss izdodas.
– Medicīnā nekas nav simtprocentīgs un nekad nav iespējams pilnībā garantēt, kāds būs rezultāts. Bet – jo labāk izdara to, kas ir jāizdara, jo augstāka iespējamība, ka rezultāts tiešām būs, kā cerēts. Viena būtiska lieta, ar kuru vienmēr mediķiem jārēķinās: pacienti ne vienmēr stāsta taisnību un ne vienmēr dara, ko ārsts ir licis. Piemēram, pēc operācijas nedrīkst smēķēt, un tomēr pacienti bieži to dara, tas atņem audiem skābekli, pasliktina dzīšanu.
– ASV tiesas prāvas pret ārstiem ir bieža parādība, Latvijā tas ir retums, tomēr jūs esat vienai gājis cauri. Ar kādiem secinājumiem jums tas ir beidzies? Jūs smaidāt un mājat ar roku – tiešām viss ir aizmirsts?
– Precizēsim – tas bija process Valsts pret personu, kura pārkāpusi krimināllikumu attiecībā pret ārstu. Piecpadsmit gadu no dzīves nevar aizmirst. Bet, jā, varu par to tagad runāt mierīgi, jo viss ir nostājies savās vietās. Persona, kura pārkāpa likumu, ir saņēmusi notiesājošu spriedumu. Es kā cietušais esmu guvis ļoti nopietnu mācību un nevienam nenovēlu iet cauri šādam procesam.
