Nozieguma anatomija: Kā slavenais Rīgas žigolo gandrīz izmānīja miljonu
«Puisis laikam iedomājās, ka ir Ostaps Benders! Nezinu, kas bija viņa galvā, bet jābūt patiešām stulbam, lai cerētu piemuļķot advokātu,» saka Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts.
Foto: Shutterstock
Viss sākās ar miljons eiro atlīdzības izsludināšanu par noderīgu informāciju. 2018. gada sākumā likvidācijas procesu uzsāka ABLV banka, viena no lielākajām privātbankām Baltijas valstīs. Tobrīd pastāvēja versija, ka ir cilvēki, kas veicinājuši bankas likvidāciju, lai pārņemtu tās aktīvus.
Lai noskaidrotu ko vairāk, ABLV bankas akcionāru pārstāvis, zvērināta advokāta Jāņa Kārkliņa birojs, 2018. gada septembra vidū izsludināja viena miljona atlīdzību tam, kurš sniegs vērtīgas ziņas par Latvijas amatpersonām, kas savtīgos nolūkos veicinājušas ABLV bankas likvidāciju vai prettiesiski rīkojušās Latvijas finanšu sistēmas jomā, kā arī par jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar ABLV bankas piespiedu likvidācijas panākšanu.
Miljons par patiesību
Ziņa par lielo atlīdzību ar pamanāmu virsrakstu 1 miljons par patiesību tika publicēta gan advokāta mājaslapā, gan dažādos plašsaziņas līdzekļos. Advokāta Jāņa Kārkliņa parakstītajā aicinājumā bija izklāstīts, kādas ziņas tiek gaidītas, norādīts, kur meklēt informāciju par priekšnoteikumiem, lai saņemtu atlīdzību, un atgādināts, ka Advokatūras likums katram pierādījumu sniedzējam garantē anonimitāti un konfidencialitāti. «Jūs aizsargā likums, un jūs nevar saukt pie atbildības par to, ka sniedzat informāciju par iespējamu noziedzīgu darījumu,» bija teikts paziņojumā.
Lai pārbaudītu, vai nopietni gribam iegūt šo informāciju un tiešām maksāsim, rakstītājs paprasīja mazu avansiņu – 20 000 eiro.
«Visās šādās norisēs pastāv apkrāpšanas risks – Latvijā atlīdzību par informāciju piedāvā reti, turklāt solītā nauda bija liela, vesels miljons. Sāka nākt ziņas. Saņēmām noderīgu informāciju – arī anonīmu, par ko sūtītāji pat neprasīja naudu, bet vienlaikus saradās arī dažādi dīvaini it kā slepenas informācijas zinātāji,» atceras Kārkliņš. Piemēram, birojs saņēma Rimi reklāmas bukleta fragmentus ar norādi, ka tajos iekodēta informācija, kurš vainojams ABLV bankas likvidēšanā. Doma apmēram tāda: jūs paši sapratīsiet, kā to atšifrēt, bet par to man uz kontu pārskaitiet 10 000 eiro.
Kāds informācijas pārdevējs Kārkliņam īpaši palicis prātā: «Šis ir viens no neparastākajiem gadījumiem manā advokāta praksē un noteikti vienīgais Latvijā.»
Krāpnieki tā nedara
«2018. gada decembrī ar mani sazinājās mans klients, ABLV bankas pārstāvis. Viņu bija uzrunājis cilvēks, kam esot ļoti būtiski fakti, kas mums varētu noderēt,» atceras Kārkliņš. Nezināmais cilvēks bija atsūtījis e-pastu, kurā skaidri norādīts: man ir jums vajadzīgā informācija un pierādījumi par ABLV bankas piespiedu likvidācijas panākšanu un pašlikvidācijas procesa pārtraukšanu. Rakstītājs apliecināja, ka informācijas viņam ir papilnam: simtiem e-pastu starp daudziem afērā iesaistītajiem cilvēkiem, vairāki audioieraksti, pat maksājumu uzdevumi, un par to visu viņš gribētu saņemt taisnīgu atlīdzību – 200 000 eiro.
«No šā brīža komunikāciju ar informācijas piedāvātāju pārņēmu es,» saka Kārkliņš. «Pirmais, ko pamanīju, – e-pasts rakstīts no Inbox pastkastes, un tas radīja ticamību. Latvijā reģistrētam provaiderim var elementāri izskaitļot IP adresi, no kā sūtīts e-pasts, – Gmail vai Protomail to izdarīt būtu nesalīdzināmi grūtāk. Tas radīja ticamību, ka cilvēks nemānās, – krāpnieks no Inbox neko nesūtītu. Sākām sarakstīties.
