Nirnberga un Hāga: kā tiesāja kara noziedzniekus?

Kari bijuši neatņemama cilvēces sastāvdaļa, tikai ieroči, ar kuriem žvadzināt un draudēt, kļūst arvien bīstamāki. Ķīnieši radīja šaujampulveri, lai iepriecinātu augstmaņus ar salūtiem un petardēm, bet laika gaitā šis izgudrojums radikāli mainīja visu pasauli, ļaujot karot un nogalināt ātrāk un efektīvāk.

Nirnbergas tribunāls ir viens no mīļākajiem Putina Krievijas smadzeņu skalošanas balsta punktiem.

Karš ir bezjēdzīga vardarbība, mierīgo iedzīvotāju ciešanas. Tomēr tieši kara dēļ strauji attīstījās medicīna, aviācija, kosmosa programmas, kodolzinātne, arī internets ir militārajā šūpulī radīts produkts. 

Lai cik tas dīvaini izklausītos, arī karā mēdz būs sava veida «iekšējās kārtības noteikumi», vismaz tādus reizi pa reizei mēģinājuši ieviest dažādi sava laika izcilākie valstsvīri, parasti attiecinot tos uz pretiniekiem un pieverot acis uz savas puses karavīru uzvedību. Pirmos nosacīti «humānos ierobežojumus» karadarbībā radījis Ķīnas karavadonis Sun Dzi, kura traktātu Kara māksla citē un lasa arī mūsdienās. «Labāk ir ieņemt pretinieka valsti sveiku un veselu un tikai tad, ja citādi nevar, sagrautu un iznīcinātu. Tāpat labāk ir pakļaut pretinieka armiju un tikai tad, ja citādi nevar, sakaut to,» pamācīja Sun Dzi.  

«Karš ir maldināšanas māksla. Maldini, un tu uzvarēsi. Tas, kurš pārzina kara mākslu, pakļauj svešas armijas bez kaujām, ieņem svešus nocietinājumus bez uzbrukumiem un iekaro svešas valstis bez ilgstošiem kariem,» sacīja viedais ķīnietis, kurš gan sniedzis arī detalizētus padomus, kā nepaklausīgos pretiniekus efektīvi iznīcināt. Zināmu loģiku kara vešanā mēģināja viest un formulēt katrā civilizācijas nākamajā pakāpienā no senās Grieķijas līdz Romai un mūsdienu Eiropai.

Nirnbergas tribunāla dīvainības

Pirmā pasaules kara rezultātā Antante par vainīgām atzina zaudētājvalstis ar nosodīto pulciņa centrālo figūru – Vāciju – priekšgalā.