«Nevaru skatīties spogulī ar tīru sirdsapziņu. Es dodos uz Ukrainu.»
Jura Alberta Ulmaņa atklāsmes par patriotismu, sievietēm, kalniem un vērtībām.
Foto: Matīss Markovskis
JURIS ALBERTS ULMANIS
- Alpīnists, polārpētnieks, profesors, grāmatu autors.
- Sasniedzis sešas no septiņām augstākajām kontinentu virsotnēm.
- Pirmais latvietis, kas pārslēpojis pāri Grenlandei.
- Kāpis arī pasaules augstākajā virsotnē Everestā.
- Piecu gadu militārā pieredze Zemessardzē.
- Dzimis Ņujorkā ASV, 30 gadu dzīvo Latvijā.
Man Latvijas ideja ļoti patīk. Latvija mums ir kā dāvana, ko neesam pelnījuši. Faktiski darām visu, lai to Latviju padi***u, ja tā var teikt.
Putins grib būt kā Pēteris Lielais. Intuitīvi jutu, ka karš Ukrainā būs. Esmu izaudzis Amerikā Aukstā kara gaisotnē un gana dzirdējis par Krievijas neprognozējamību, loģikas trūkumu. Putins grib ne tikai atjaunot impēriju, bet ieiet vēsturē, līdzīgi kā Pēteris I vai Napoleons. Tas ir viņa mērķis – grandioza vieta vēsturē! Bet mums jāatceras, ka Krievija pasaules kontekstā tomēr nekas nav – jā, tā ir liela zemes masa, dabas resursi, bet ne viņiem ir tehnoloģijas, ne kā cita vērtīga. Krievija nav supervara, tā ir superproblēma.
Par īstu Latvijas patriotu kļuvu tikai tad, kad iestājos Zemessardzē. Es uzaugu trimdā, mīlot un atbalstot visu latviešu lietu. Mans vectēvs bija virsnieks Latvijas armijā, izsūtīts uz Sibīriju no Litenes kopā ar citiem virsniekiem. Otrs vectēvs bija cara armijā un studentu rotā Latvijas armijā. Tēvs dienēja Amerikas armijā. Toreiz, kad 2014. gadā krievi iegāja Ukrainā, es 11. novembrī staigāju pa krastmalu – tur bija pilns ar cilvēkiem, visi vicina karodziņus. Es sev jautāju: «Juri, vai tu patiešām esi Latvijas patriots?» Līdz tam par to tik dziļi nebiju aizdomājies. Toreiz iegāju sevī dziļumā un sapratu – nē, neesmu. Tā atklāsme nāca kā zibens – nē, tobrīd es nebiju gatavs riskēt ar visu! Nebiju gatavs darīt, iet apmācībās un patiešām būt gatavs aizstāvēt mūsu valsti! Mēs jau ikdienā visi jūtamies baigie patrioti. Pavaicā kādam uz ielas – vai esi patriots? Viņš teiks: «Jā, protams! Runāju latviski, maksāju nodokļus. Ja vajadzēs – es aizstāvēšu.» Tas viss ir tādā fantāziju un muldēšanas līmenī. Bet ir jārīkojas! Toreiz pēc tām pārdomām iestājos Zemessardzē.
