Mikrobioloģes Lauras Pandoras lāde (18+) 1

– Tā kā savienot darbu ar doktorantūru ir ļoti sarežģīti, esmu paņēmusi akadēmisko gadu, bet domāju, ka tikšu līdz galam. Disertācijas tēma saistīta ar antibiotiku rezistences noteikšanu. Ja man jautā, vai ikdienā skatos mikroskopā, atbildu – nē, neskatos.

– Kur tu skaties?
– Ir liela kruta iekārta spektrometrs, ar kuru identificē baktērijas – vai ir laba vai patogēna, to var noteikt pāris minūtēs. 2015. gadā Baltijā tāda iekārta pie mums bija pirmā.

Kad divi cilvēki sāk skūpstīties, viņi samainās ar baktērijām. Pēc tam veidojas kopēja mikroflora.

Mans galvenais uzdevums ir kolekcionēt visas patogēnās baktērijas. Esmu galvenā atbildīgā – Pandoras lādes sargātāja (smejas). Man ir milzīgs ledusskapis ar nu jau 12 000 paraugu. Mērķis ir tos uzglabāt, veidot katalogu un izmantot pētniecībā. Latvijā ir vairākas laboratorijas, kur glabājas baktērijas. Bet mūsējā ir vienīgā, kur, piemēram, nosaka legionellu – mums ir ļoti daudz paraugu. Ikdienas rutīna parasti ir šāda – kāds kolēģis atnāk ar plati, kur izaugušas baktērijas. Man jāpārbauda, vai tā ir tīrkultūra un nav piejaukumu, veicu identifikāciju. Tad smuki šos paraugus savācu mazās gultiņās – mēģenītēs ar glicerīna šķidrumu – un lieku ultrazemas temperatūras saldētavā mīnus 80 grādos iekšā. Baktērijas ir sasalušas, atrodas neaktīvajā fāzē. Pēc tam tās var atdzīvināt. Ļoti atbildīgs darbs.

– Kāpēc tieši tev to uzticēja?
– Jau maģistra darba laikā meklēju darbu. Biologiem tās iespējas nav tik plašas. Bija vakance mikroorganismu kultūru kolekcijas vadītājas amatam. Man bija mazliet šaubas, jo īsti nezināju, kas tas ir. Ja esi vadītājs, tas nozīmē, ka pašam viss jāuzbūvē no nulles. Un tā arī bija. Sāku no pašiem pamatiem – ar barotņu gatavošanu testēšanai, sterilitātes pārbaudi. Pēc tam sāku strādāt pārtikas mikrobioloģijā paraugu sagatavošanā. Nu jau iet sestais gads.

– Vīruss arī ir baktērija?