Maz zināmais varmāka Edgars Griķupels, kurš atzinās vairāk, kā nepieciešams
Ir maz lietu un īpašību, kas, laikam ejot, nemainās nemaz vai arī mainās minimāli. Viena no tām ir cilvēka naivums, labticība – vēlme uzticēties svešiniekam. Gadījumu netrūkst: kāds ar mašīnu piestāj ceļmalā, lai uzņemtu nejaušu pasažieri; kāds cits zvana pa telefonu, uzdodamies par bankas darbinieku. Kā vienā, tā otrā zaudētājs ir tas, kurš notic. Jautājums tikai – kas likts uz spēles: nauda, gods vai dzīvība.
Foto: Shutterstock
Pašas pieredze man saka tā: ja cilvēks ir bezvēsts pazudis, parasti viņu atrod mirušu vai nu dabīgā, vai arī vardarbīgā nāvē.
Rita Aksenoka vairāk nekā 30 gadus nostrādājusi par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju. Viņas dēli labdabīgi smejas, ka par darba mūžā piedzīvoto māte varētu uzrakstīt Latvijas kriminālistikas vēstures grāmatu. Tāda nodoma Aksenokai nav, taču viņa labprāt stāsta par pieredzi, saistītu ar krimināllietām, to atklāšanu, izmeklēšanu, arī neveiksmēm. «Ir noziegumi, kas mūsdienās vairs nav aktuāli, taču netrūkst tādu, kas tika pastrādāti pirms gadiem simts, tiek pastrādāti šodien un būs vēl pēc simt gadiem.
