Māte teroriste. Kā rīkoties, ja dēls dzīvo savu dzīvi, bet māte saikni nav gatava pārcirst?

Juris ir gana liels puika – mati jau metas iesirmi, bet viņš nesaprot, kā atbīdīt mammu pietiekamā distancē, neizraisot karastāvokli.

Es jau tikai labu

«Dēls, veikalā bija atlaides, nenoturējos! Likās, ka tev jaunas zeķes noderētu un arī kāds jauns krekls vajadzīgs!» Ar šādiem tekstiem un paciņām rokās mamma ik pa laikam uzrodas durvīs. «Sieva nobola acis, bet es lieku kreklu skapī pie citiem – vēl pat neizpakotiem,» atzīstas Juris (37). Mammai viņš neko nesaka – negrib aizvainot, jo viņa jau grib tikai labu… Tomēr mammas ierašanās un rūpes rada diskomfortu. 

Juris ir gana liels puika – mati jau metas iesirmi, bet viņš nesaprot, kā atbīdīt mammu pietiekamā distancē, neizraisot karastāvokli. Zeķes un krekli krājas. Un ne tikai. Mamma izsiro aptiekas un apgādā pieaugušo dēlu ar dažādiem medikamentiem un vitamīniem, ko reklamē medijos. Kā saka, ja nu kas – katram gadījumam. Vēl mamma mēdz pieteikt pieaugušo dēlu vizītēs pie dažādiem mediķiem. Gadās, ka par tām viņš uzzina, kad piezvana no medicīnas iestādes ar atgādinājumu, ka rīt jānāk uz vizīti. Un atkal – mamma jau gribot tikai labu! Tomēr dēla sajūta, ka kaut kas ir nepareizi un beidzot tas jāizbeidz, aug augumā. 

«Arī lieli puikas nekādi nespēj pārcirst saikni ar māti. Jo ilgāk tas ievelkas, jo lielāku skādi šāds attiecību modelis var nodarīt,» skaidro psihoterapeits Artūrs Utināns. Kā rīkoties, ja dēls dzīvo pats savu dzīvi, tomēr māte saikni nav gatava pārcirst?