Mākslīgais intelekts: Vispirms pārmaiņas skars radošo, intelektuālo sabiedrības daļu
Vēl nesen par mākslīgo intelektu varēja uzzināt, tikai skatoties populārzinātniskus raidījumus. Tagad tas pietuvojies mums gluži kā jauna, līdz šim nezināma planēta, un, ja vēlamies iet laikam līdzi, mums jāmācās to apdzīvot.
Foto: Lauma Kalniņa
Uz IEVAS jautājumiem atbild Andris Teikmanis,
• Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs;
• Mākslas Akadēmijas profesors, profesionālās doktora studiju programmas Mākslās direktors.
• Jau daudzus gadus seko līdzi visam, kas notiek informācijas tehnoloģiju jomā.
ChatGPT var šķist empātiskāks, gatavs vairāk izskaidrot un atbildēt arī uz dumjiem jautājumiem, kas mediķus parasti tracina.
– Vai var teikt, ka mēs jau tagad dzīvojam mākslīgā intelekta laikmetā?
– Mēs dzīvojam ļoti straujā pārmaiņu laikā, kuru var jau saukt par mākslīgā intelekta laikmeta sākumu. Bija gadi, kad šķita, ka pārmaiņas mākslīgā intelekta pētniecībā notiek pārāk lēni, bet pagājušais gads tiešām bija pagrieziena gads. Tas sākās ar ģeneratīvajiem attēliem jeb ģeneratīvo mākslu (droši vien vēl ilgi lauzīsim galvu, kā to precīzāk nosaukt latviešu valodā), radās iespēja radīt attēlus tikai no teksta uzvednes – izmantojot mūsu dabisko valodu, izteikt komandas, kādam jābūt attēlam, un tad to iegūt. Pirms dažiem gadiem, kad radās pirmie attēlu ģeneratori (piemēram, DeepDream 2014. gadā), šie attēli bija vēl visai sirreāli, bet pērn, pateicoties mākslīgā intelekta laboratorijā OpenAI radītajam DALL-E 2, parādījās iespēja tos radīt reālistiskus, atpazīstamus un estētiski baudāmus.
