Madara Onužāne un viņas 11 čempiones tituli (18+)
Madarai Onužānei-Saliņai ir 11 Latvijas čempiones tituli augstlēkšanā, arī Universiādes sudraba medaļa, kas 2015. gadā izcīnīta Dienvidkorejā. Līdz Rio olimpiādei pietrūka pavisam nedaudz… Madara ir sieviete ar raksturu, kura panāk, ko vēlas, un met pret sienu Karīnas Račko grāmatas… Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds sporta un veselības mācībā, bet maģistrs – izglītības vadībā. Madaras profesija – izglītības programmas metodiķe.
Foto: Mārtiņš Plūme. Stils: Diāna Plūme. Grims: Laine Kublinska
– Kādas tev šobrīd ir attiecības ar sportu?
– Esmu atkāpusies, gandrīz noslēgusi karjeru. Negribu lēkt tāpat vien. Vai nu ir augša, vai jāiet malā. Tomēr ķermenis prasa adrenalīnu, uztraukumu, tāpēc ir grūti atiet. Vēl cenšos uzturēt sevi formā.
– Tavs personīgais rekords ir 1,86 metri. Cik vari uzlēkt netrenējoties?
– 1,71 m – un vēl tikt Latvijā trijniekā. Ir kādas 10–12 meitenes, kuras lec. Pirmajā trijniekā varētu būt arī māsas Zemītes. Bet, lai sasniegtu līmeni un kāptu pāri 1,80 metru robežai, ir jāiegulda nenormāls darbs. Nenormāls. Ja viņas nepadosies, varbūt kaut kas sanāks.
– Vai zini, kāds ir Latvijas rekords?
– Telpās – 1,92. Ārā – 1,97 metri. Ļoti sens rekords.
– Kāpēc Valentīnas Gotovskas 1990. gada rezultātu nevar pārsist?
– Iespējams, tajā laikā bija citas metodes un viss pārējais…
Esmu tā, kas meklē adrenalīnu, nekad neatteiks gandrīz neko.
Vienu brīdi mans mērķis bija olimpiskās spēlēs. Kāpēc nesanāca? Man nav tādu auguma dotību. Sacensībās, nostājoties līdzās augstas klases sportistēm, saprotu, ka esmu par īsu tam pasākumam (174 cm – aut.), jābūt arī mazākam svaram. Optimāls augums augstlēcējai būtu 1,80, bet svars 56–60 kg.
– Tu reiz interesanti pateici – esmu maza un resna. Atceries?
– Jā, es joprojām tā domāju. Īpaši, ja nostājies blakus pasaules grandiem…
– Olimpiādē, Dimanta līgā sieviešu augstlēkšana ir kā modeļu parāde, cita par citu skaistāka.
