Leģendārajai poligrāfiķu diskotēkai – 50! Stilīgākā vieta Rīgā
Padomju laika pelēcība un tam pretī kontrasts – stilīgākā vieta Rīgā. Ar labu mūziku, kuru nerādīja TV, jaudīgām skaņām, lieliskiem dīdžejiem un mierīgu, nekonfliktējošu publiku. Tik daudz skaistu meiteņu vienkop nebija nekur citur. Dažu, kuri stāvējuši pie pults diskotēkas pirmsākumos, vairs nav šajā saulē – Aleksandra Ārenta, Arņa Petrāņa, Ivara Rengarda. Bet pārējie, pateicoties Arņa dzīvesbiedres Benitas labvēlībai, 50. jubilejas gaidās satikās kādā Matīsa ielas pagrabiņā.
Foto: Gatis Gierts un no personiskā arhīva
Kad pats 1981. gadā, mācoties 11. klasē, uz poligrāfiķiem Lāčplēša ielā 43/45 pirmo reizi aizvedu kādu kaimiņskolas devītklasnieci, ne prātā nenāca, ka diskotēka te darbojas jau septīto gadu. Šķita, ka ziedu laiki ir tieši te un tagad – brīdī, kad diskotēkas vadīja Jānis Šipkēvics, Ainars Mielavs un Armands Rušenieks.
Kā tas sākās?
Poligrāfiķi par īpašu vietu Rīgā kļuva, pateicoties vairākām nejaušībām. Visas pazīmes liecina, ka bez tautas deju ansambļa Liesma, kurš Poligrāfiķu centrālajā klubā jutās kā mājās, un dažu kluba darbinieku atbalsta nekas nebūtu noticis.
Ja poligrāfiķos otrajā dziesmā nesāka dejot, tā jau bija izgāšanās.
«Nezinu, kā citur, bet poligrāfiķos ideja par diskotēku no Polijas atbrauca ar Dzintru Ščepetovu, Poligrāfiķu kluba darbinieci, kura bija atvērta jauninājumiem,» saka Gunta Lazdāne, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, bijusī Liesmas dejotāja, bērnu un senioru diskotēku vadītāja.
Katrai idejai nepieciešama aizmugure. Un te nostrādāja otrs faktors – TDA Liesma vadītājs Imants Magone. Gunta: «Imantu interesēja arī modernās dejas, viņš teica – uzlieciet mūziku, paskatīšos, kā tauta dejo. Imants kā liela personība gāja pie visām vadībām un teica, ka diskotēku vajag!» Protams, bija pretestība, jo ne vienam vien šķita – kādi deju vakari? Mums ir TDA Liesma, koris Dziedonis, bērnu kolektīvi…
Pirmajai diskotēkai poligrāfiķos tomēr bija lemts būt – tā notika 1974. gada 24. janvārī. Kurš to vadīja?
