Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis: Ballīte vēl priekšā
Labu laiku pirms budžeta pieņemšanas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents AIGARS ROSTOVSKIS centās panākt, lai netiktu atvērta otrā fronte – izmaiņas nodokļos. Politiskā loģika, valsts pārvaldes domāšanas veids šoreiz guva virsroku. Procesi, kas norit valstī, neizbēgami liek domāt par mūsu ierēdniecības un politikas kvalitāti, par stratēģisku smadzeņu klātbūtni lēmumu pieņemšanā, visbeidzot – par mums pašiem, par to, kāpēc galvenokārt esam labi pārvaldnieki, ne vizionāri un veiksmīgi saimniekotāji.
Foto: Matīss Markovskis
Tēze, ka valsts pārvalde maksā nodokļus, neatbilst patiesībai. Cilvēki, kuri tur strādā, algu saņem no uzņēmējdarbības samaksātajiem nodokļiem.
– Vai pēc budžeta pieņemšanas joprojām ir sajūta, ka otrā fronte, kā pats to nodēvējāt, ir atvērta?
– Bet, protams. Skaidrs ir tas, ka budžets ir valdības stabilitātes jautājums. Tas ir jautājums vairākās dimensijās. Normāli būtu, ka budžets iet savu ceļu. No valsts stabilitātes viedokļa tas ir jāpieņem. Ja to neizdara, valdība krīt. Latvijā tradicionāli ik pa laikam valdošā koalīcija budžeta pakā ieliek nodokļu izmaiņas – viņi saprot, ja tās ietu diskusiju ceļu, izmaiņas nevarētu izstumt cauri. Deputātiem situācija ir sarežģīta, laiks spiež. Viens variants ir budžetu neapstiprināt, otrs – pieņemt brāķi. Šis ir tas gadījums.
– Tātad nodokļu kontekstā tas ir brāķis?
– Tieši tā. Otra dimensija ir laiks, kurā šobrīd dzīvojam. Mums ir pretinieks, šajā gadījumā kovids, kurš dažādi iespaido uzņēmējus, sabiedrību, visi kaut kādā veidā mēģina izdzīvot, sagrupēties, koncentrējoties, kā situāciju risināt. Bet tagad ir atvērta vēl viena frontes līnija. Daudziem uzņēmējiem ir krities apgrozījums, viņiem jādomā par darbiniekiem, par izdzīvošanu. Uzņēmējs glābj biznesu. Vienlaikus viņam pasaka – vairāki nodokļi būs lielāki, neprognozējami. Neskaidrība plus psiholoģiskais fons cilvēkus iedzen paaugstinātā stresā.
Bet, grozies, kā gribi, valsti uztur uzņēmēji. Viņi rada darbavietas, rada preces un pakalpojumus un maksā nodokļus. Tēze, ka valsts pārvalde maksā nodokļus, neatbilst patiesībai. Cilvēki, kuri strādā valsts pārvaldē, algu saņem no uzņēmējdarbības samaksātajiem nodokļiem, tā viņu nodokļu daļa formāli iziet cauri grāmatvedībai. Tagad sanāk tā – krīzes brīdī cilvēkiem, kuri šo valsti uztur, atver papildu fronti.
Par spīti grūtībām, daudzi uzņēmumi ir sagrupējušies, atraduši jaunas nišas. Taču ir liela daļa mazāku un vidēju uzņēmēju, kuriem šādas iespējas nav bijušas. Tā ir liela cilvēku masa, tie ir mūsu Latvijas iedzīvotāji. Viņiem jādomā, kā pabarot ģimeni. Turpretī, es atvainojos, tiem, kuri sēž siltos ierēdņu krēslos, nekas nav mainījies. Viņu atalgojums nemainās. Tieši otrādi, daudziem vēl izmaksā prēmijas.
– Bet jauno budžetu, kā redzējām, slavēja pat opozīcijas pārstāvji.
– Nodalām divas lietas. Budžets un nodokļu izmaiņas. Ir daudz lietu, kas budžetā ir jēdzīgas. Piemēram, palielināt algu mediķiem. Viss nav melns un balts. Nodokļu pakā arī ir viena pozitīva lieta. Darbaspēka nodokļa samazināšana par vienu procentu. Tas ir pareizais virziens.
Šī nav finanšu krīze, šī ir ārēju apstākļu krīze. Šobrīd nauda būtu jāaizņemas no nākotnes, lai cilvēki būtu nodrošināti šodien. Pēc būtības esmu atbalstītājs budžetam ar pārpalikumu, taču šobrīd, manuprāt, varēja palielināt deficītu. Es nebūtu aizticis nodokļus. Tieši pretēji, darītu tā, lai uzņēmēji jūtas droši un saņem vajadzīgo atbalstu ar dažādiem instrumentiem. Pasaulē ekonomisti runā par to, ka šīs krīzes laikā ir svarīgi saglabāt uzņēmumus. Tie rada darbavietas – ja ir darbs, valda arī zināms sociālais miers.
– Jums ir skaidrs, kāpēc valdība, pieņemot nodokļu izmaiņas, nospārdīja mazos uzņēmējus?