«Kluba meitene» Mārīte: Es nenožēloju, ka nekļuvu par aktrisi
Savās vizuālā tēla stilistes gaitās Mārīte ir sapucējusi vairāk nekā 500 līgavu. Stāsti – dažnedažādi, par tiem varētu sarakstīt grāmatu. Ja dzīvē iegrozītos citādi, Mārīte, iespējams, būtu aktrise, bet viņa neko nenožēlo. Kaut šobrīd kosmētikas koferis ir smagāks nekā dēla hokeja soma.
Foto: Elīna Meijere
Kopš bērnības tiku audzināta, ka būšu aktrise. Piedzimu skaļa, patika izrādīties, būt uzmanības centrā. Visi teica – tu būsi aktrise!
– Svētdiena ir vienīgā diena, kad esmu brīva, jo pārējās dienās – bērni un 150 pulciņi. Parasti grafiks ir tāds, ka visi jautā – kā jūs ar vīru to izturat? Menedžments sadalīts pa minūtēm, un, ja kas noiet greizi, viss brūk. Mums ir četri bērni – 11, 10, 8 un 6 gadus veci. Vīram divi un man divi, katrs iet divos pulciņos. Mēs visu darām kopā. Manam vīram bērni ir viss. Tāpat kā man. Praktiski visu naudu, ko nopelnām, ieguldām bērnos. Nevis paši kur aizbraucam, bet ar bērniem.
– Kāpēc vīram bērni ir viss?
– Nu tāds cilvēks. Viņš bērnus taisīja ar domu – ne tāpēc, ka tā vajag, bet ar apziņu, ka esi gatavs uzņemties atbildību. Arī man bērni ir gribēti un gaidīti.
– Neteiksim, ka tipiski vīrietim.
– Jā, bet es zinu vairākus tādus. Visi saka – mans vīrs ir tētis ar lielo burtu!
