«Kluba meitene» BŪŪ: Ar savu seksualitāti varu darīt visu, ko vēlos
BŪŪ atnāca uz interviju, ieritinājās krēslā, jutās brīvi, varētu pat teikt – autentiski un kādā brīdī nolasīja tekstu par to, kā satiek sevi sirmā vecumā, bet vēlāk arī nodziedāja savu jauno singlu Viņa lielās. «Tam ir hita potenciāls,» nodomāju. Varbūt pat tāds, lai BŪŪ atkārtoti iegūtu kādu titulu Zelta mikrofonā.
Foto: Sabīne Blūma-Blūmane un Miks Šēls. Stils: Elīna Rudovska
Man ir arī dziesma Varavīksne. Tikai un vienīgi par seksu. Tajā ir zemteksti par manu biseksuālo pieredzi ar abiem dzimumiem.
– Man šķiet, tev ir godīgas un sirsnīgas acis!
– Cik jauki! Man likās, ka tās ir viltīgas. Es sevi pozicionēju, jūtu un uztveru kā godīgu cilvēku! Ar labu sirdi. Lai gan dažreiz eju kontraversālākus ceļus, lai sasniegtu savu gaišo mērķi. Manā mūzikā lirikas ne vienmēr ir līdz galam pilnas ar mīlestību. Tās dažreiz ir izaicinošas latviešu valodas pieredzes kopumam. Īpaši pēdējā minialbumā.
– Tu kā mākslinieks Artūrs Bērziņš – KLUBS pirms laika publicēja viņa fotosesiju ar tautumeitām, kuras, sasietas virvēs, simbolizēja to, ka latvieši par daudz iestiguši upura lomā.
– Man ļoti patīk viņa darbi, un šis viedoklis manī ļoti rezonē, jo vairākus gadus intensīvi darbojos folkloras lauciņā. Mīļa pieredze – man joprojām ir draugi, mentori no šīs kopienas. Ļoti daudz no tās ieguvu un iedvesmojos, bet vienā brīdī atsvešinājos. Ja neesmu izgludinājusi tautastērpa blūzi vai man ir nepareizais vainadziņš, esmu slikta tautumeita? Visu laiku folklorā jutos kā nepilnvērtīga meitene. Pārāk daudz noteikumu, lai izsekotu visam līdzi. Man mūzikā un dzīvē ir daudz intuitīvāka pieeja. Tagad pie folkloras atgriežos pa savam.
