Kaspars Breidaks: Nekas nav tik grūti, kā runāt tēta bērēs
Pēc intervijas sniedzu viņam roku atvadu sveicienam, bet Kaspars Breidaks saka: es tā nemāku. Un apskauj mani. Viņš ir sasodīti sirsnīgs – runas veidā, sociālo tīklu ierakstos un droši vien arī savā dzīvē. Svarīgāko par Kasparu visdrīzāk zina visi – viņš ir Radio SWH rīta programmas ētera balss, improvizācijas teātra dalībnieks, pasākumu vadītājs. Bet ko vēl mēs par viņu zinām? Visticamāk, gandrīz neko.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• 35 gadi.
• Improvizācijas teātra aktieris, bijis viens no improvizācijas šova Spiediens veidotājiem.
• Radio SWH rīta programmas Tik Tik Tik ētera balss.
• Māca improvizācijas mākslu un uzstājas Eiropas lielākajos festivālos.
• Dzīvesprieka skolas radītājs, māca, kā ar improvizācijas palīdzību komunicēt un attīstīt radošumu.
• Ļoti pieprasīts pasākumu vadītājs.
• Precējies, sieva Zane un meita Amēlija.
Ir bijušas kāzas, kur brits precas ar dāmu no Latgales, un jau ap pulksten deviņiem, desmitiem vakarā vairāk liekas, ka vadu nevis kāzas, bet džudo semināru.
– Ko tu teiktu cilvēkiem, kuri neko par tevi nezina, – kas tu esi?
– Pašlaik – Amēlijas tētis, kurš tikko atdevis bērnu bērnudārzā un ierauts pilnīgā paškontroles sabrukumā un izmisumā, jo vecāki uz turieni nevar iet līdzi. Esmu tas puisis, kurš pa ielu iet slapjām acīm un mīņājas ap bērnudārzu, nezinādams, kur sevi likt.
– Un ko meitiņa pati saka, kā viņai iet?
– Nu super! Tāpat bija arī mūsu ģimenes ceļojumā – kad janvārī nolēmām trijatā doties pusgadu garā ceļojumā pa Eiropu, daudzi, uzzinājuši, ka ceļosim ar divgadīgu bērnu, uztraucās: vai tiešām viņai nebūs grūti? Bet Amēlija parādīja, ka ir superspējīga pielāgoties jebkam.
– Par tavu darbu radio – ko tu teiktu cilvēkam, kas tavu Radio SWH rīta programmu neklausās? Ko viņš zaudē?
– Droši vien mums vēl nav pienācis brīdis satikties. Gan jau šim cilvēkam rīti tāpat ir sakārtoti tā, kā viņam patīk. Bet es pavisam noteikti priecātos, ja viņš kaut uz brīdi pieslēgtos un ieklausītos – varbūt mums ir pa ceļam tajā, kā mēs lietas saredzam un kas mums liekas būtiski no rītiem.
– Un kas tev pašam visvairāk patīk radio?
– Tieši tas, ka, ja cilvēks manī klausās, tātad uztic man savu iztēli. Un tā ir lielākā dāvana, kādu varētu vēlēties šajā tik trauksmainajā laikā, kad viss ir piepačkāts ar vizuāliem kairinājumiem – video šitāds un tāds, un arvien īsāk un dinamiskāk, un pārejam no pilnmetrāžas filmām uz īsiem tiktokiem.
