Kaspars Bindemanis no Barselonas: Man nav laika iemīlēties
Kaspars Bindemanis droši vien ir viena no odiozākajām personībām Latvijas mūzikas un mākslas vidē. Pats sevi vienmēr dēvējis par multimākslinieku. Salūts, kas uzdzirkstī un nozūd, aiz sevis atstājot krāsainus nostāstu konfeti, kuri nolaižas pie vērotāju kājām, radot ilūziju par klātbūtni. Patiesībā par viņu nezinām teju neko, izņemot vienu otru skandalozu faktu biogrāfijā. «Provinciāli,» – viņš teiktu. Šis vārds mūsu sarunā ieskanas ne reizi vien.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Pieturzīmes
• Dzimis 1972. gada 31. janvārī.
• Mūziķis un dīdžejs.
• Uzvarējis TV šovā Ekspedīcija.
• Kā aktieris piedalījies Dailes teātra izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu.
• Studējis kino Barselonā un dzīvo tur joprojām.
Es esmu mākslinieks – kāpēc man par krāvēju būtu jāstrādā?! Ir bijis tā, ka grūti, bet ne tā, ka man būtu jāiet strādāt par krāvēju.
Mēs tiekamies Barselonā. Kaspars izvēlas vietu pilsētas centrā – tādu, kur nav tūristu, bet ir krietni skaļš. Skaidrs, ka pūlī viņu nevar nepamanīt – tikpat krāšņs kā reiz Rīgā. Priecīgs. Sirsnīgs. Vienkāršs. «Katru vakaru eju uz Monžuika kalnu skatīties saulrietu,» viņš saka. Līdz galam nenoticu. Katru vakaru – tas ir visai daudz. Pēc sarunas Kaspars jeb, kā draugi viņu sauc, Bindža atsūta foto. No kalna. Ar saulrietu. Pirms tam ēdam olīvas, un viņš stāsta par savu Barselonas dzīvi.
– Kā tev iet?
– Godīgi sakot, karjeras ziņā – laikam tik labi kā nekad. Nesūdzos par iepriekšējo laiku Latvijā, taču šobrīd esmu uz augstāka viļņa un pilnīgi citā līmenī. Pagājušā gada septembrī kā aktieris un kā mūziķis dabūju lomu vienā no prestižākajiem Spānijas teātriem – Teatre Lliure – zvaigžņotā katalāņu un spāņu aktieru ansamblī, Eiropā pazīstamā lietuviešu režisora Oskara Koršunova iestudētajā izrādē Tēvocis Vaņa. Oktobrī ar to atklājām vienu no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras pasākumiem – skatuves mākslas festivālu Temporada alta –, visu sezonu braucām viesizrādēs, novembrī un decembrī gandrīz katru dienu spēlējām Barselonā. Sezonu noslēdzām jūnijā ar viesizrādēm teātra festivālā Jaunā teātra dienas Klaipēdā.
Temporada alta katru gadu aicina Koršunovu iestudēt izrādi. Organizētāji paši izvēlas aktierus, taču nebija atraduši Teļegina lomas atveidotāju. Tā kā tusēju ar videomākslinieku Arti Dzērvi, kurš strādā Oskara Koršunova komandā, viņš mūs saveda kopā – ar Koršunovu noteikti esam pagājuši viens otram garām Dailes teātrī, taču oficiāli iepazīstināti līdz šim nebijām. Uzreiz radās savstarpējā ķīmija, sarīkojām kastingu pie manis uz mājas jumta, un process varēja sākties. Tiesa, sākumā Koršunovs bija nedaudz tramīgs, jo vizuāli es pilnīgi neatbilstu tēlam – Čehova lugā Teļegins ir tāds mazs, neglīts cilvēks bez mugurkaula, absolūti pelēka personība.
