Kāpēc komiķi pirms uzstāšanās pārbauda bikšu priekšu? Kugrēnu intervē IEVA
Komiķis Rūdolfs Kugrēns ir viens no zināmākajiem stand-up komēdijas joku plēsējiem Latvijā. Dzirdēts, ka dažam labam skatītājam pēc viņa izrādēm no smiekliem sāpot vēdera presīte. Un smiekli cilvēkiem pašlaik nepieciešami kā vēl nekad, par to komiķis ir pilnīgi pārliecināts.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• 30 gadu.
• Komiķis, uzstājas kopš 2014. gada.
• Izveidojis septiņas solo stāvizrādes, ar kurām devies tūrēs pa Latviju.
• Viens no spilgtākajiem komiķu apvienības Comedy Latvia pārstāvjiem.
• Vada Politiķu cepienu sarunu festivālā Lampa.
• Raidījuma par basketbolu Ūdenszeļļi vadītājs kanālā Go3.
• Jaunāko stāvizrādi Tagad pavisam drīz demonstrēs arī televīzijā.
• Hobiji – spēlē basketbolu, skrien, copē ezerā.
Ja sāksi domāt, par ko kāds var apvainoties, tad par ko tu vispār varēsi jokot? Komiķis tā nedrīkst domāt.
– Tikko noslēdzās tava tūre pa Latvijas pilsētām ar jaunāko stāvizrādi Tagad. Šajos laikos cilvēkiem vēl nāk smiekli?
– Cilvēki joprojām grib smieties – lai arī ir karš Ukrainā, kovids un viss cits! Atslābienu un pasmiešanos vajag vairāk nekā jebkad. Komēdija ir bijusi pieprasīta visos laikos, komiķi vienmēr braukuši uzstāties arī armijniekiem uz kara zonām un karstajiem punktiem. Mana tūre sākās februārī, un pirmā izrāde bija pirms 24. februāra. Pirmajās izrādēs pēc tam, kad karš bija sācies, daudzi nāca pēc izrādes klāt, lai pateiktu: paldies, ka devi iespēju pusotras stundas nerefrešot telefonu. Bet vispār kopumā – redzot, kādi sūdi notiek pasaulē, esmu pamanījis, ka cilvēki kļuvuši cits pret citu siltāki, laipnāki un atvērtāki.
– Atzīšos – šobrīd tu pats izskaties pēc drūmākā tipa, kādu pēdējā laikā esmu intervējusi. Kā tu vispār nokļuvi komēdijas žanrā?
– Es neesmu drūms! Varbūt esmu noguris un neesmu rīta cilvēks. Bet okey, šis arī nav nekāds baigais rīts… Bet kā es nokļuvu komēdijā – ļoti mērķtiecīgi! Stand-up komēdijas man patīk vēl no laikiem, kad drillēju tos dažus vecākā brāļa DVD ar ārzemju stand-up komēdijām, ko tolaik varēja dabūt vai nelegāli nokačāt. Piemēram, Chris Rock ar izrādi Bigger and blacker, tad jau parādījās YouTube – mani ļoti iedvesmoja cilvēki filmā JackAss. Ieraudzīju, ka viņi dara to, kas viņiem patīk, mierīgi uzbūvē savu absurda impēriju, viss forši – un vēl arī pelna naudu! Stand-up komēdiju Latvijā tolaik vēl nebija, viss tikai lēnām sākās. Tad draugs mani iedvesmoja Jaungadā uzstāties kādā privātā pasākumā bārā. Uzzināju, ka ir tāda komiķu apvienība Comedy Latvia, piedalījos OpenMic pasākumos – tie ir tādi iknedēļas stand-up brīvā mikrofona bezmaksas pasākumi, kas notiek dažādos bāros Rīgā. Pamēģināt uzstāties var pieteikties jebkurš, iepriekšēja pieredze nav obligāta. Gāju uz to visu mērķtiecīgi. Tas nebija ātrs process, ka nu uzreiz pilnas zāles! Tas notika palēnām.
– Kādi ir cilvēki, kuri nāk klausīties tavus jokus?
– Visādi! Vēl nesen tie bija tikai jaunieši, bet nu jau ir arī 45–50 un plus cilvēki. Redzu arī sirmākus kungus un kundzes, un man tas tiešām patīk! Mani aicina uzstāties korporatīvajos pasākumos, un arvien biežāk tie ir lieli uzņēmumi ar dažādu vecumu cilvēkiem. Tas arī nozīmē, ka varu rakstīt pēc iespējas dažādus jokus.
