Kam dod, kam nedod sieviete
Pieļauju, ka vīrieši, it īpaši jaunībā, ar skaudību skatās uz tiem, kuriem dod. Iespējams, tā ir tikai iluzora sajūta, jo puiši mēdz lepoties arī ar nekad nepaveiktiem varoņdarbiem, citiem iedvešot – man gan veicas, es varu dabūt visas! Ak, kaut man tā būtu, domā tas, kuram nedod, un sāk meklēt iemeslus – kas ar mani ir ne tā?
Kas meklē, tas arī atrod – gan īstus, gan paša prāta dzīlēs izfunktierētus, bet industrijas berzē rokas: tiek piedāvāta cīņa ar plikpaurību, locekļa stiepšana garumā un platumā, tūlītējas un bezgalīgas erekcijas brīnumzāles… It kā tie, kuriem dod visas un vienmēr, būtu ar kupliem matiem un milzīgu, vienmēr gatavu locekli vai vismaz ļoti bagāti. Ja nekas no minētā nav pamanāms, tad ir apmulsums – kā tad tā? Kāpēc šitam te plikgalvainajam idiotam dod, bet man ne?
Jā, ir vīrieši, kuriem visas dod. Labi – ne jau visas, bet vairākums (un vēl daļa dotu, bet no viņām neņem).
Esmu novērojusi, ka tieši nīgrie burkšķētāji uzskata – sieviete vīrieti izvēlas vienīgi pēc maciņa biezuma un viņiem nedod tikai tāpēc, ka nav bagāti. «Sponsors nevienai nebūšu,» tāds lepni piebilst savā sludinājuma tekstā, lai pēc tam varētu klāstīt – neviena neatsaucās, jo viņām visām vajag tikai naudu! Bet kas tev ir tāds, ko vari dot? Kas ir tava īpašā pievienotā vērtība? Skaistums? Brīnišķīgas cilvēciskās īpašības? Parasti nekā no tā (arī naudas) viņam nav, ja nu varbūt liels loceklis, kaut bieži vien viņš pats ir viens liels krāns. Daļa taisnības tajā, ka konkurentam veicas labāk naudas dēļ, protams, ir, jo – parādās nauda, parādās sievietes. Bet kā tad izskaidrot situāciju, kad nauda ir, sievietes – nav? Un kāpēc dažs plikadīda pārvietojas no vienas sakarīgas sievietes pie nākamās kā tāds ceļojošs vimpelis?
Kas ir tas, kāpēc viens tiek pie visa kārotā, bet citam neveicas un neveicas?
