Ivo Fomins: Es ilgi nevarēju saņemties aiziet pie mammas kapa, jo bija aizvainojums
Dziesmai ir jābūt tādai, lai klausītājs sajustu: «Ei, draugs, tas ir izdevies uz simt procentiem!» Tā uzskata mūziķis Ivo Fomins. Šis ir viņa darba augļu laiks.
Foto: Ziedonis Safronovs, Mic Rec
Domāju, ka dziļi sirdī vecāki mani mīlēja. Tieši viņi ir devuši vairāk impulsu manai dzīvei, lai arī brīžiem viņus neklausīju.
Septembra beigās noslēgsies koncerttūre pa Latviju 30 gadi uz skatuves un jūsu sirdīs publikas piepildītās, lielās zālēs. Mūzikas ierakstu apgāds MicRec šogad izdevis Ivo Fomina 20 labāko dziesmu izlasi kompaktdiskā un Jubilejas izlasi – vinila skaņuplatē, kā arī grāmatu ar viņa izpildīto 67 nozīmīgāko dziesmu vārdiem.
«Ivo ceļš uz Latvijas lielo skatuvi ir bijis viens no grūtākajiem, kādu es vispār zinu. Šis ir bijis īsts cīnītāja ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Un tikai tagad, kad Ivo ir nobruņojies pats ar saviem lielgabaliem jeb tā dēvētajiem hitiem – Nekas jau nebeidzas, Viņa raud, Lai jau deg, Putni bez spārniem, Dažreiz, Es vēlos būt līdzās, Cilvēks, Vēlreiz un vēlreiz – un vēl daudziem citiem, viņu var uzskatīt par vienu no Latvijas vadošajiem dziedātājiem, kuru respektē visi, gan tie, kas reiz bija zvaigznes, gan tie, kas par tādām kļuvuši tikai nesen vai ir tikai ceļā uz to,» atzīst Ivo Fomina draugs, viņa dziesmu tekstu autors un mūzikas izdevējs Guntars Račs.
