Igo: Vienīgais, ko es zinu, – tā nebija mana vaina
Sākot jaunu gadu, man ļoti gribējās parunāties tieši ar IGO, jo viņā viss virmo ap jaunu sākumu, jauniem plāniem. Igo kā vienmēr ir ļoti aizņemts un darbīgs, un par to, kā sākt kaut ko jaunu, viņš zina tik daudz kā reti kurš.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• Latviešu rokmūzikas leģenda, muzicējis grupās Līvi, Remix, Liepājas brāļi.
• Dzimis 1962. gada 29. jūnijā Liepājā.
• Beidzis Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas vijoles klasi, studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā.
• 90. gadu vidū Liepājā izveidojis mūzikas klubu u.t.t. un restorānu Pīle.
• Divu dzejoļu krājumu un eseju krājuma autors, visus pats arī ilustrējis.
• 2006. gadā kopā ar domubiedriem uzsācis Jūrkalnes Dabas un atpūtas parka veidošanu
• Kopš 2019. gada aktīvi darbojas Igo mūzikas un mākslas centrā «Ceplis» Mežotnes pagastā.
• Glezno, zīmē, Igo darbi regulāri skatāmi izstāžu zālēs visā Latvijā.
• Divu dēlu – Mikus un Dāvida Vidvuda tēvs, Borisa vectēvs.
Kaut ko darīt jēga ir tad, ja vari izdarīt tā, lai tas būtu kaut kas ievērības cienīgs. Tam, kas neiztur šos kritērijus, ir jālido gružkastē.
Tiekamies aizvadītā gada pēdējās dienās, un Igo sastopu iekārtojam darbu izstādi Rīgas centrā, paralēli viņš gatavojas koncertiem Norvēģijas baznīcās, pēc tam – atkal atgriešanās Latvijā pie sava cepļa Bauskas pusē un mākslas darbiem. Bet tagad Igo ved mani skatīties to, kam pieder daļa viņa sirds un laika, – gleznas, grafikas, skaistos apgleznotos traukus. Uzdāvina krūzīti, apgleznotu tieši tā, kā savulaik izskatījās krūzītes viņa leģendārajā Liepājas klubā u.t.t.. Jau vēla pēcpusdiena, bet Igo vēl neesot pat ēdis brokastis – tik aizņemtas ir viņa dienas. Gita, Igo mīļotā sieviete, atnes mums kafiju tādās pašās u.t.t. krūzītēs, iededzina sveci un neuzkrītoši nozūd darbnīcas labirintos.
«Man baigi veicas!» – mūsu sarunas nobeigumā teiks Igo, priecīgi stāstot, ka pirms sava iepriekšējā Norvēģijas koncertbrauciena nedēļu pavadījis Līgatnes rehabilitācijas centrā: «Strādāju ar savu ķermeni piecas stundas dienā – vadiņi pie muguras, masāžas, vingrošana, baseins.» Bet vispirms viņš pastāsta, kā strādā oforta tehnikā: «Tā ir ļoti sarežģīta tehnika – vispirms nopulē cinka plāksni, tad ņem metāla irbulīti un velc pa to savu zīmējumu. Jebkurš tavs pieskāriens patiesībā jau ir līnija, tu nevari to izdzēst, tad jātīra nost visa plāksne. Un tad tu velc, velc, jāpatur prātā kompozīcija. un beigās liec krāsu, izgatavo savu klišeju.» Klausos un domāju – nu gluži kā Igo dzīve.
– Vai tev jauns gads saistās ar jaunu sākumu?
– Svarīgi ir kādā mirklī apstāties – aizsākoties jaunai nedēļai, dienai vai gadam, lai sakārtotu savu laiku, prioritātes, mērķus. Esmu pat, uzsākot jauno gadu vai noslēdzot aizejošo, uz papīra rakstījis plānu, ko gribu sasniegt. Un gada laikā to esmu sasniedzis! Tad vēlāk visam, kas izdarīts, var pievilkt ķeksīti klāt. Tur arī loģika jaunā gada lēmumiem, ka tu – kā minimums – par to padomā. Bet pēc būtības… nu ko? Ziema turpinās, un tava dzīve arī turpinās.
