Gustavs Terzens sarunājas ar dzīļu psihologu Bilu Plotkinu par dvēseles mežonīgajiem dziļumiem
Šāds ceļojums prasa drosmi un pacietību. Tas draud sagraut visu, ko līdz šim esam par sevi zinājuši un domājuši, vienlaikus solot nonākt tur, kur tik ilgi esam ilgojušies nokļūt, bet neesam zinājuši – kā. Bils Plotkins ir dzīļu psihologs, kurš jau 40 gadu vada Animas Valley institūtu ASV, nogādājot cilvēkus gan neskartas dabas, gan savas dvēseles mežonīgākajos dziļumos. Latvijā ir bijuši bija vairāki institūta gidi, kurus Plotkins ir personīgi apmācījis.
Foto: Shutterstock un no personiskā arhīva
Viņi mūsu ziemeļrietumu piekrastes neskartajā un mežonīgajā dabā satika cilvēkus, kuri bija gatavi doties savas dvēseles dzīļu mežonībā. Šovasar Soulcraft gidi nu jau ceturto gadu pēc kārtas pošas uz Latviju.
-
Mēs Animas institūtā esam dumpinieki un paši tā kā nedaudz uzprasāmies uz nepatikšanām, jo tas, ko darām, ļauj cilvēkiem pašiem sev radīt pareizās problēmas, lai notiktu izaugsme.
-
Lai dotos dvēseles iniciācijas ceļojumā, veselums un līdzsvars ir nepieciešamākie brieduma atribūti, nevis profesionālās un sociālās prasmes.
-
Lai patiesi dotos dvēseles iniciācijas ceļojumā, jāļauj kam citam pārņemt vadības grožus un ļaut savu ego pārmalt.
Bils Plotkins izmācījās par psihoterapeitu, bet kādā brīdī saprata, ka ar psiholoģiju ir par maz. Viņš sāka pētīt un praktizēt dažādas Amerikas indiāņu tradīcijas. Caur tām viņš nonāca līdz tam, ko sauc par vision quest – vīzijas ceļojumiem.
Bils Plotkins plašākai Latvijas publikai ir pazīstams kopš 2019. gada, kad klājā nāca viņa grāmata Dvēseles mākslas: Dabas un cilvēka psihes noslēpumi (Soulcraft: Crossing into the Mysteries of Nature and Psyche).
– Nesen saņēmu tavu jaunāko grāmatu The Journey Of Soul Initiation. Teikšu godīgi – ar nedēļu ir par maz pamatīgai lasīšanai. Tā nav parasta grāmata. Tā ir aktīva, nemierīga. Pat teiktu – savā ziņā bīstama! Nepaskrēja garām arī brīdinājums – tu ar šo grāmatu vari iekulties šausminošās nepatikšanās!
Tas ir speciāli, lai modinātu drosmi vai tomēr atturētu no ceļojuma tam negatavos?
– Mazliet no visa. Bet primāri tas pēdējais. Aprakstītais ceļojums pieprasa nopietnu un dziļu sagatavotību. Trauksmes zvanu regulāri skandinu tādēļ, lai cilvēki patiesi saprastu savu dzīves attīstības līmeni*, kurš nepieciešams, lai dotos ceļā. Mūsdienu civilizācijā teju ikvienam par galveno kļūst jautājums – kāda ir mana dzīves jēga? Kāds ir mērķis? Tie ir jautājumi, kuri sākas fāzē, ko dēvēju par agro pusaudzību jeb oāzi, kā arī kokona fāzē, kas ir vēlāka, jau lielāka brieduma pakāpe.
