Gunārs Astra: Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs
Kas bija Gunārs Astra? Disidents? Vai drīzāk Latvijas neatkarības simbols? 19. aprīlī būs pagājuši 35 gadi kopš tās neparastās dienas, kad Padomju Latvijā pirmoreiz atklāti izskanēja Dievs, svētī Latviju un, uz zārka klājot, noplīvoja brīvās Latvijas karogs. Tas notika Meža kapos Gunāra Astras bērēs, uz kurām bija ieradušies ap 5000 cilvēku.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Gunāra zārku apklāja ar brāļa slepus sagādātu un atvestu neatkarīgās Latvijas karogu, bet kapu cilvēki aizbēra ar rokām.
Gunārs Astra aizgāja mūžībā tikai divus mēnešus pēc tam, kad bija atbrīvots no apcietinājuma. Bet viņa bēres 1988. gada 19. aprīlī bija kā milzu demonstrācija, kaut kas nebijis – Meža kapos uz tām ieradās ap pieciem tūkstošiem cilvēku! Kā viņi par tām uzzināja, pa kādiem klusajiem telefoniem? Jo Gunāra brāļiem Leonam un Harijam neļāva ievietot pat tam laikam pavisam parastu sludinājumu par bērēm laikrakstā Rīgas Balss. Svētrunu pie Astras kapa teica trīs mācītāji – Juris Rubenis, Modris Plāte un Augusts Ālers. Gunāra zārku apklāja ar brāļa slepus sagādātu un atvestu neatkarīgās Latvijas karogu, bet kapu cilvēki aizbēra ar rokām. Un pirmo reizi pēc ilgiem gadiem atklāti skanēja Dievs, svētī Latviju!
