Georgs Rubenis: Abas savas laulības kaut kādā ziņā biju… izlūdzies
Ar GEORGU RUBENI es iepazinos pirms vairākiem gadiem. Tolaik viņš vēl strādāja bankā un tikko bija uzrakstījis savu pirmo grāmatu elektroniskajā formātā. Šobrīd Georgs ir kardināli mainījis profesionālo jomu un nonācis nevalstiskajā sektorā. Viņš ir valdes loceklis fondā Plecs, kurš darbojas ar tā sauktajiem sistēmas bērniem, kā arī skolu psiholoģiskā atbalsta programmām. Nupat viņš ir kļuvis par ordinētu meditācijas skolotāju. Vada retrītus. Nu, un vēl viņš ir Jura un Ingas Rubeņu dēls.
Foto: Matīss Markovskis
Biju atnācis uz darbu. Iegāju labierīcībās, aizslēdzu durvis un vienkārši nošļuku uz grīdas. Paliku tur guļam kādu laiku.
– Tu esot sācis pierakstīt vecātēva stāstus. No kurienes šāda doma?
– Mammas papam šogad decembrī paliks 92 gadi. Mēs viņam bijām septiņi mazbērni, un vasarās lielāko daļu laika pavadījām vecvecāku lauku mājās netālu no Talsiem. Man ir mīļas atmiņas par tām vasarām, mīļas gan tās mājas, gan vecvecāki, un likās, ka ir vērts uzzināt vairāk par to, no kurienes mēs īsti nākam. Par papa vecākiem šādas iespējas vairs nav, bet te vēl ir. Tāpēc es reizi dažās nedēļās aizbraucu un ierakstu telefonā mūsu sarunas. Tad padalos ar pārējiem, sanāk tāds kā ģimenes podkāsts.
– Kā viņš uztvēra šo ideju?
– Bija ļoti priecīgs. Viņš gatavojas šīm sarunām, pārdomā kārtējo savas dzīves posmu. Viņa mājas savulaik bija liela, turīga vecsaimniecība ar garu vēsturi, un ir forši to izzināt. Protams, māju atņēma, nacionalizēja, tur tika izveidots kolhoza centrs – kantoris, dienesta dzīvokļi, bet deviņdesmito gadu sākumā viņi atguva. Skolā, mācoties vēsturi, daudzas lietas šķiet teorētiskas, sausi fakti, bet brīdī, kad dzirdi savu vecvecāku stāstus, viss iegūst pilnīgi citu krāsu un citu nozīmi. Tas ļauj veidot daudz dziļākas attiecības ar vecvecākiem, saprast, kādas ir bijušas viņu sāpes, viņu problēmas. Kad mēs tur bērnībā dzīvojāmies, vecvecāki likās tie lielie, gudrie, viņiem viss kārtībā, kādas viņiem problēmas? Izrādās, nē, tāpat gājuši cauri milzīgām iekšējām turbulencēm, milzīgām cīņām ar sevi. Katram savs cilvēka tapšanas stāsts un pieredze. Un tu redzi, ka visam, kas notiek, pat briesmīgākajām lietām, var iziet cauri un izdzīvot. Mans capaps…
