«Esmu ieradies dzert.» Aigara Norda vizīte Sudraba tornī
Vizīti La Tour d’Argent neatlieciet. Ja padzirdat, ka kāds par šo franču gardēdības templi uzdrošinās teikt kaut ko ne tā, izsakiet līdzjūtību. Viņš, nabadziņš, vienkārši nesaprot, par ko runā.
Foto: Shutterstock
Ja Parīzes restorānā La Tour d’Argent (Sudraba tornis – franču val.) pasūtāt pīli, maltītes izskaņā jums izsniedz suvenīru. Mazu elegantu kartīti ar notiesātās pīles kārtas numuru. Ir 2022. gada janvāris, un man trāpījusies 1 176 067. pīle. Pag, ko? Miljonā pīle?
Asins pīli Vincentā savulaik servēja arī Mārtiņš Rītiņš – kopā ar šovam kā radītu milzu presi, leģendu un latvju mēlei atbilstošu nosaukumu.
Sudraba torņa viesi ar secīgi numurētām pīļu pastkartēm tika aplaimoti jau 19. gadsimta izskaņā, un kopš tā laika te noēsts neiedomājams apjoms pīlīšu. Restorānā stāsta, ka ar 328. pīli, piemēram, mielojies Anglijas karalis Edvards VII, bet prezidentam Rūzveltam tikusi pīle nr. 112 151. Pusmiljono putnu izbarojuši 1976. gadā, bet miljono – 2003. gadā. Pie kartītēm ar savu unikālo pīles numuru savulaik tikuši daudzi slaveni pīļmīļi, kas dzīrojuši restorānā, Hemingveju, Klintonu, Elizabeti II un Marlēnu Dītrihu ieskaitot.
Parīzē izslavētās La Tour d’Argent pīles dēvē par Caneton de Frédéric Delair1, bet parastie franči neceremonējas un sauc tās īstajā vārdā – par canard au sang jeb asins pīlēm. Tas tāpēc, ka (žņaugtas) pīles asinis, kuras restorāna viesu acu priekšā no putna burtiski izspiež ar iespaidīga paskata presi, ir neatņemama un nozīmīga mērces, kas rotā ēdienu, sastāvdaļa. Canard au sang ir Francijas kulinārijas ikona, tāda pati kā Pola Bokusa loup en croûte feuilletée (mīklas mundierī cepts jūras velns) vai poulet en vessie (cūkas pūslī lēni sutināta Breses vista).
