Edgars Rinkēvičs: Uzbrukt mūsu datorsistēmām ir vieglāk nekā uzbrukt NATO
Ārlietu ministrs EDGARS RINKĒVIČS vairāk nekā jebkurš cits ministrs atļaujas teikt to, ko domā, – pat ja viņa teiktais nesader ar ideoloģiski trendīgām nostādnēm, kas skar valsts drošību, robežu un, protams, mūsu sabiedrotos. Rinkēvičs dzīvo reālajā diplomātiskajā situācijā, ne dažādos informācijas burbuļos. «Manā darbā emocijas nedrīkst ieņemt gandrīz nevienu procentu. Pēc definīcijas, jābūt maksimāli racionālam un mierīgam,» viņš saka.
Foto: Jānis Deinats
– Edgar, vai jūs kaut teorētiski esat kādreiz apsvēris domu, ka pavisam slikta scenārija gadījumā varētu būt ārlietu ministrs emigrācijā?
– Nē.
Ceru, ka tā nebūs lepnība, bet tiešām strādāju ar pārliecību, ka 1940. gads neatkārtosies. Mēs esam citā situācijā.
Nedomāju, ka starp Ķīnu un Krieviju ir pārāk liela draudzība. Tā drīzāk ir aprēķina sadarbība. Protams, ir interešu sakritība, tajā pašā laikā tās ir robežvalstis.
– Kas Krievijai dod motivāciju tieši šobrīd kļūt tik sakāpināti agresīvai?
– Ir vairāki faktori. Pirmkārt, manuprāt, Krievijā domā, ka tas, ko viņi bieži sauc par kolektīvajiem Rietumiem, šobrīd ir vāji, iekšēju pretrunu plosīti: Eiropa, ASV, Kanāda, Lielbritānija, arī demokrātiskās Āzijas valstis – Koreja, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande. Breksits, ASV iekšpolitikā ir asa, ideoloģizēta pretstāve daudzos jautājumos.
Otrkārt, Ukraina kā valsts un nācija konsolidējas. Krimas, Donbasa notikumu ietekmē valsts palēnām, bet aiziet no Krievijas ietekmes orbītas. Bez Ukrainas nav iespējams runāt ne par Krievijas impērijas atjaunošanu, ne par kādu varenu Krieviju.
Trešā lieta. Šobrīd ir izcili labs brīdis saistībā ar energoresursu cenām. Krievijas finanšu stāvoklis ir labs. Esam diezgan daudz runājuši par nepieciešamību pārveidot Eiropas energosistēmu, bet esam vēl ļoti, ļoti tālu no faktiskiem rezultātiem. Nemaz nerunāju par zaļo kursu, runāju par lietām, kas saistās ar atkarības mazināšanu no Krievijas. Ir otrādi – kamēr viena daļa Eiropas runā par nepieciešamību būt mazāk atkarīgiem no Krievijas, ir valstis, kuras priecīgas veidot Nord Stream 2 gāzes vadu.
Un visbeidzot tīri taktiski – Vācijā izveidota jauna valdība. Merkeles ēra beigusies, kad visi zināja, kāda būs Vācijas ārpolitika. Šobrīd ir citu spēku salikums, tas ir samērā netestēts faktors. Francijai tūlīt būs prezidenta vēlēšanas.
