Edgars Rinkēvičs: Parādiet man Krievijas līderi apmeklējam ievainotus karavīrus
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Spožākais ārlietu ministrs, kāds šajā gadsimtā latviešiem bijis. Konsekvents valstsvīrs mūsu ārpolitikai izšķirošos brīžos. Nav brīnums – skolots aizsardzības jomā, bijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Vienu no maģistra grādiem ieguvis ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Foto: Jānis Deinats
Pavēsa, saulaina diena marta vidū. Kāpnes uz Ārlietu ministrijas namdurvīm svaigi mazgātas.
Rinkēvičs ir precīzs. Uz sarunu atnāk ar milzīgu krūzi melnās tējas. Viņa laiks saplānots «līdz pēdējai vīlītei», prāts – pārņemts ar Ukrainas tēmu… Arī šī saruna centrējas ap ārpolitiku.
Ar tiem, kas attaisno Krievijas agresiju, ir pārliecināti impēristi un tiešām iedomājušies, ka krievi te nāks viņus atbrīvot, jārīkojas bez ceremonijām.
– Dzīvojam vēsturiskā brīdī, vai ne?
– O, jā! Un tie, kas vēl tikko čīkstēja, ka viņu dzīvē nekas nenotiek, ka tā ir garlaicīgi paredzama, šobrīd var tikai ievilkt elpu un pieturēties…
– Sakiet, lūdzu, kā karš beigsies?
– To jums neatbildēs neviens. Pat astrologiem, zīlniekiem būtu viedokļu dažādība. Bet ir lietas, par ko man ir nopietna pārliecība. Ir diezgan skaidrs, ka Krievija savus mērķus nesasniegs. Tā ir labā ziņa ukraiņiem un arī mums. Ne Putins, ne viņa ģenerāļi nerēķinājās ar tādu ukraiņu pretestību. Otra lieta… Krievi nerēķinājās ar ārkārtīgi spēcīgo Eiropas Savienības un NATO vienotību. (Pasmaida.) Protams, sociālajos tīklos cilvēkiem gribas vairāk, asāk… Bet jāsaprot, ka ne viss, kas šķiet emocionāli, ir efektīvi. Sankcijas, kas tiek ieviestas gan pret Krieviju, gan Baltkrieviju, nozīmē diezgan nopietnu ekonomikas ietekmēšanu ilgtermiņā. Kā liecina pētnieki, tās ir pat spēcīgākas nekā pret Ziemeļkoreju. Arī mūsu drošības interesēs ir svarīgi, ka Krievijas militāri ekonomiskā mašinērija tiek iedragāta.
– Kādi būs scenāriji?
– Pirms 24. februāra, pat ja mēs NATO teiktu, ka ir vajadzīga pastāvīga sabiedroto klātbūtne Baltijā, visi to mēģinātu apiet… Pēc 24. februāra jau ir uzdevums skatīties, kā NATO klātbūtni, pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzības papildspēkus nodrošināt Latvijā uz ilgu laiku, patiesību sakot, tik ilgi, cik Krievijā pie varas būs Putins vai viņa pēctecis, kurš turpinās šādu politiku.
Ir redzams, ka Ukraina savu brīvību un neatkarību nosargās. Jā, vēl būs diplomātiska manevrēšana, militārs spiediens…
Bet Ukraina saņem lielu palīdzību no visiem – sākot ar Latviju un beidzot ar ASV. Tas turpināsies, palīdzība iet katru dienu. Sākumā vēl bija foto un preses ziņojumi, katru raķeti aizsūtot, bet tagad tas netiek reklamēts, arī konvoja drošības labad.
– Un pasaule beidzot ir noticējusi baltiešu brīdinājumiem nebūt ilūzijās par Krieviju.
– Jā, ir kritušas rozā brilles… Ja jau pat Vācija paziņojusi, ka stiprinās aizsardzību… Tas parāda, ka domāšana ir stipri pārvērtusies. Vairāki Eiropas valstu kolēģi man pilnīgi godīgi ir teikuši: «Līdz kara sākumam mēs domājām, ka jūs pārspīlējat, bet jums izrādījās taisnība; tagad ticam jums vairāk un esam gatavi ieklausīties jūsos vairāk.» Otra labā ziņa: līdz ar karu Ukrainā aizmirsušās daudzas nesaprašanās, kas tagad šķiet sīkas, teiksim, breksits, kas vēl nesen dominēja. Lielbritānijas, Eiropas Savienības un ASV sadarbība sankciju koordinācijā, kopīgas politikas izstrādē ir izcila.
