«Dzīvē esmu par godīgumu. Tāpēc īpaši daudz draugu man nav.» Dziedātājs Andris Riekstiņš
Dziedātājs Andris Riekstiņš uz savas ādas pārbaudījis, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek, un tagad sauc sevi par laimīgu cilvēku. Ir sirdij tīkams, ar mūziku saistīts darbs un mīļotā sieviete, kas ar sirdssiltumu piepilda ikdienu. Taču grupu Corpus, Saime, Eolika un citu solista dzīvē bijuši visādi laiki – arī tādi, kad jānakšņo dzelzceļa stacijā.
Foto: Ieva Andersone
Ansambļa mēģinājumi notika dažādu iestāžu pagrabos un nereti beidzās ar kautiņu.
Februārī Zelta mikrofonu pasniegšanas ceremonijā pie balvas par mūža ieguldījumu tika grupa Eolika. Tā jau sen asociējas ar populāro vokālo kvartetu, aizmirstot, ka ansamblī dziedājuši arī citi solisti. Viņu vidū – arī Andris Riekstiņš, kas toreiz vēl ar uzvārdu Smetanko pielika punktu Eolikas Vissavienības mēroga darbībai pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas. Par to, ka viņa vārds netiek minēts Eolikas panākumu sakarā, Andris nesēro, turklāt tie bija juku laiki visiem, ne tikai viņam.
Kopā ar Eoliku Riekstiņam Latvijā 1990. gadā izdevās nodziedāt vien pāris koncertu, pārējie notika Krievijā, Ukrainā, Gruzijā. Izturējis atlases tūri Maskavā, dziedātājs tika deleģēts pārstāvēt Latviju jauno dziedoņu konkursā Jūrmala, kas togad notika arīdzan pie jūras, tiesa, Melnās – Jaltā. Borisa Rezņika dziesmu Bez tevis atlasē Andris dziedāja tik spilgti, ka komisija nosprieda – skan fonogramma! Varam atkārtot – Rezņiks piedāvāja. Skaistā mīlas balāde jau sen vairs neskan radio, kur pa reizei Andra balsi var dzirdēt Jura Pavītola dziesmā Princesīte.
