Dokumentālists ar līķi. Režisors Ivars Zviedris
«Dokumentālais kino ir cinisks,» saka režisors Ivars Zviedris. Jaunajā Latvijas koda sezonā viņš rādīs līķi. Lai gan filmu sauc Birokrātijas līķis, līķis tajā ir reāls un – ja tā drīkst teikt par līķiem – nelaimīgs, bet birokrātija – dzīvāka par dzīvu.
Foto: no Ivara Zviedra un izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Ojārs Jansons)
Ir diezgan sarežģīti piekļūt filmēšanai. Šis tas man izdevās. Piemēram, divu mūķeņu bēres. Viņas bija draudzenes, nomira viena un pēc trim dienām otra.
No 15. novembra otrdienās Latvijas Televīzijas 1. kanālā un pēc tam arī vietnē REplay varam skatīties jaunās Latvijas koda dokumentālās filmas. LTV projekts Latvijas kods. Latvija šodien risinās jau desmito gadu, un tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus. Desmit gadu laikā tapušas 54 filmas, šogad tapušas piecas jaunas. Trīs no tām būs jauno režisoru pirmās filmas. Mārtiņa Jansona Lapsas ādā stāstīs par Katrīnu Krīgeri, meiteni, kura jau kopš 5. klases cīnās par dzīvnieku tiesībām. Betijas Zvejnieces Einaratīvs – par dzejnieku, Preiļu konceptuālistu, Severjaņina un Gumiļova, Mandelštama un Harmsa atdzejotāju Eināru Pelšu. Unas Cekules Viena maza ballīte – par cilvēkiem, kuri Covid-19 pandēmijas laikā nolēmuši izveidot jaunu deju kolektīvu. Un divas pieredzējušu režisoru filmas. Mārča un Laura Ābeļu Pilnmēness serenāde – ceļojums mistikas apvītajā pilnmēness laikā Rīgas ielās, kurā izmantoti arī Rīgas centra video novērošanas sistēmās ierakstītie materiāli. Un Ivara Zviedra Birokrātijas līķis.
«Ideja par Latvijas kodu radās Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē laikā, kad es tur arī kādu brīdi darbojos. Igauņiem līdzīgs projekts jau bija, un arī mēs tādu iniciējām. Iniciators bija Gints Grūbe, bet skaidrs, ka arī es par to balsoju ar abām rokām un kājām. Latvijas koda misija sākotnēji līdzinājās tai, kādu pildījušas kinohronikas.
