Diplomātija un maltīte. Intervija ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Polu Rummelu
Iepriekšējā nedēļas nogalē tiek atzīmēta Viņas Augstības Platīna jubileja – pagājuši septiņdesmit gadi, kopš Elizabete II kronēta par karalieni. Arī par šo ievērojamo notikumu – saruna ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Polu Rummelu. Viņš savā amatā ir tikai desmit mēnešus, taču pa šo laiku ir paspējis Latviju cieši iepazīt. Un arī izgaršot, jo vēstnieks uzskata – ēdienam diplomātijā vienmēr bijusi izšķirīga nozīme.
Foto: Andrejs Nikiforovs
Savulaik esmu bijis vēstnieks Kazahstānā, kur formālās vakariņās goda viesim mēdz svinīgi pasniegt aitas galvu.
– Jūs esat pirmais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā pēc tā dēvētā breksita. Vai šis solis ir kā mainījis attiecības starp mūsu valstīm?
– Zinu, ka breksits Latvijā nebija diez ko populārs notikums. Te es gan gribētu uzsvērt, ka Lielbritānija nav pametusi Eiropu un vajadzība pēc stiprām, auglīgām attiecībām ar citām Eiropas valstīm nav nekur pazudusi. Vēl decembrī Lielbritānijas un Latvijas ārlietu ministri parakstīja vienotu abpusējas sadarbības deklarāciju, apņemoties stiprināt mūsu attiecības gan drošības un aizsardzības, gan ekonomiskās izaugsmes jautājumos.
Manuprāt, arī notiekošais Ukrainā kaut kādā mērā ir izgaismojis to, cik cieša ir mūsu sadarbība. Latvijas un Lielbritānijas nostāja par Krievijas agresiju Ukrainā ir ļoti līdzīga – no humanitārās un militārās palīdzības līdz pieņemtajām ekonomiskajām sankcijām. Tāpat arī pārliecība, ka agresors nedrīkst uzvarēt.
Mūsu ciešo attiecību pamatā ir arī lielā latviešu diaspora Lielbritānijā – šobrīd tur ir vairāk nekā simts tūkstoši latviešu. Viņi laiž saknes un sniedz savu ieguldījumu Lielbritānijas nākotnē. Kad pirms pāris nedēļām biju Anglijā, tikos ar vairākām latviešu diasporas organizācijām, arī ar latviešu labdarības organizāciju Daugavas vanagi, tāpat arī ar latviešu studentiem Kembridžas un Linkolnas Universitātēs. Latviešiem un britiem ir daudz vairāk kopīga, nekā varētu šķist, – abas ir praktiskas, nosvērtas tautas ar kopīgu vēsturi un līdzīgām vērtībām.
– Latvijā pavadīto laiku dokumentējat sociālajos tīklos ar tēmturi #LearningLatvia (tulkojumā – mācos, pētu Latviju), daudz apmeklējat Latvijas novadus un pilsētas, iepazīstat vietējās tradīcijas, esat cepis piparkūkas un Lieldienās krāsojis olas. Kas ir interesantākais, ko līdz šim esat atklājis Latvijā?
– Latvijā ierados pagājušā gada jūlijā. Atceros, bija ļoti karsts laiks, un Ārlietu ministrijas pārstāve mani laipni sagaidīja ar vēsu saldējumu. Tā bija brīnišķīga, garšīga sagaidīšana, un tāda arī ir bijusi visa mana līdzšinējā pieredze jūsu lieliskajā valstī. To, ka Latviju ar Lielbritāniju saista ciešas saiknes, es zināju jau iepriekš, taču, apceļojot Latviju un satiekot vietējos cilvēkus, par to pārliecinos atkal un atkal. Ir tik daudz latviešu, kas ir ne tikai paviesojušies Anglijā, bet arī tur mācījušies, veidojuši karjeru un tad atgriezušies atpakaļ mājās.
