Ceļojuma apraksts. Betons, migla un vīna festivāls Bulgārijā

Lai nokļūtu līdz alas centram – Pērkona zālei, kur pilnā krāšņumā dzirdami ūdenskrituma dārdi, – apmeklētājiem vispirms jādodas kalnā pa garu tuneli.

Mūsu ceļojums sākas ar galvaspilsētu Sofiju. Tā kā man ļoti patīk paēst, esmu jau atradusi vietējā ēdiena tūri (Balkan Bites), kas sola mūs izvadāt pa vairākiem restorāniem un kafejnīcām, lai nogaršotu reģionam raksturīgus ēdienus – bulgāru auksto zupu (tarator), baklažānu un paprikas miksli (kyopulu), konditorejas izstrādājumus un dzērienus. Viens no vietējiem lepnumiem ir pasaulslavenais bulgāru jogurts, kurš savu specifiku iegūst īpašas baktērijas Lactobacillus Bulgaricus dēļ. Mūsdienās to pievieno arī jogurtiem ārpus Bulgārijas, tomēr nacionālais lepnums par oriģinālo produktu ir saglabājies un jogurtus, kas speciāli marķēti kā bulgāru, var iegādāties visur pasaulē. 

Kaut arī teju visur spēju atrast labas lietas, ko ēst un dzert, man diezgan žēl to tūristu, kuri Bulgāriju iepazīst tikai caur tās galvaspilsētu un attiecīgi izdara secinājumus par visu valsti. Es ticu, ka, pavadot šajā valstī dažas nedēļas vai pat mēnešus, izdotos atrast dažādas unikālas vietas. Sadraudzējoties ar vietējiem, atveras pilsētas īstā dzīve. Jau vien parunājot ar mūsu gidu ēdiena tūrē, saprotam, ka neesam precīzi novērtējuši to, cik daudzās vietās būs jāpiestāj un cik daudz būs jāredz, lai šo valsti kārtīgi iepazītu. Sākam saprast, cik daudz vēstures mums būs jāapgūst. Tāpēc sākam ar pašiem ­pamatiem. 

Reģiona, ko šobrīd dēvē par Bulgāriju, pamatiedzīvotāji ir trāķieši. Senais Trāķijas ­apgabals iestiepjas gan Bulgārijas ziemeļos, gan daļā Grieķijas un Turcijas. Trāķiešiem vēlāk pievienojās no Austrumeiropas ieceļojušie slāvi. Tikmēr bulgāru cilšu pirmsākumi nav meklējami šeit, bet gan Centrālāzijas stepēs. Konkrēta bulgāru cilšu izcelsme joprojām ir vēsturnieku strīdu centrā, tām piedēvē turku un pat irāņu pirmsākumus.