«Briesmīgi ir nezināt, kur ir tavi bērni.» Jevgeņija stāsts – viņu sagūstīja okupanti
Šis stāsts sākās pagājušā gada 7. aprīlī Mariupolē Ukrainā. Tā bija diena, kad Jevgeņiju Meževovu arestēja okupantu karavīri, bet viņa trīs bērnus – trīspadsmit gadus veco dēlu un astoņus un sešus gadus vecās meitas – vienus pašus aizveda uz Krieviju. 42 dienas Jevgeņijs nezināja, kur viņa bērni atrodas. Bērniem nebija nekādu ziņu par tēvu. Viņi satikās pēc sešdesmit dienām. Latvijā ģimene ieradās divas dienas pirms Jāņiem.
Foto: Artūrs Martinovs
Ir auksts ieilgušās ziemas vakars vienā no Rīgas mikrorajoniem. Jevgeņijs iznāk sagaidīt pie kādas no piecstāvu mājām, kur viņa ģimene īrē dzīvokli. Mājās ir gan bērni, gan sievasmāte, kuru viņš atvedis uz Latviju, un tas ir pirmais neparastais fakts šajā stāstā. Jo Jevgeņija sieva pameta viņu un bērnus, kad jaunākajai meitai nebija vēl gads.
Matvejam rūpīgi uzliku somu ar savu telefonu, gribēju viņam savu ķēdīti ar krustiņu atdot, bet Matvejs teica: «Nevajag, tēt, lai tevi sargā.»
Kamēr runājam, bērni turpat vien ir, un man nedaudz neērti uzdot jautājumus par viņu mammu.
