Brāļi Dambergi: Brīdī, kad tirgus sāk stagnēt, tas ir beidzies
Par tirgu viņi zina visu. No pazemes gruntsūdeņu līmenim un konstrukcijām līdz satura vadībai un tam, kādā dārzā šeit tirgotais ābols izaudzis. Tāpat kā savulaik atjaunoto koka ēku kvartālu Pārdaugavā brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi padarīja par sava veida kultūras centru ar kopienu, arī Āgenskalna tirgus paviljons abiem nav tikai vēsturiska ēka biznesam. Viņi nebaidās to salīdzināt ar baznīcu.
Foto: Lauris Vīksne
– Šopavasar pēc četru gadu darba tiks atklāts Āgenskalna tirgus renovētais paviljons. Kā ir vērienīgu projektu realizēt tik augstas neskaidrības apstākļos?
MĀRTIŅŠ: Mēs esam trenēta nācija, kas iemācījusies sadzīvot ar dažādām krasām pārmaiņām. Pēc pašreizējiem notikumiem redzam, ka mēs un kaimiņi, tā saucamais Austrumu bloks, visu laiku dzīvojām it kā uz vieglas vibrācijas.
Esam veikuši pamatīgu izpēti, un varam apgalvot, ka šis ir Eiropas līmeņa objekts.
KĀRLIS: Tirgus tam ir visīstākais liecinieks. Tā laukums tika atklāts 1898. gadā, bet paviljonu sāka būvēt 1911. gadā. Tirgus jau bija zem jumta, bet atklāšanu nepiedzīvoja, jo sākās Pirmais pasaules karš. Pēc tā iekšdarbi turpinājās, un paviljons durvis vēra tikai 1925. gadā. Ēka savā ziņā ir raksturojošs lielums gan Rīgai, gan nācijai kopumā. Pa visiem šiem gadiem traumu ir bijis daudz – gan kari, gan padomju laiks, kurā viss nodzīvots. Arī pēc neatkarības atgūšanas nolaišana turpinājās. Būtībā, pirms ienācām, īsti līdz galam nezinājām situāciju, kas atklājās. Bet, lai gan bija daudz pārsteigumu un dramatisku uzslāņojumu, tirgus ēka stāv pilsētas krustcelēs, tai apkārt pastāvīgi ir rosība, un tā turpinās darboties.
MĀRTIŅŠ: Tehniski tagad viss ir kārtībā. Paveikts pēc labākās sirdsapziņas un arī saskaņā ar mūsu estētiku, kuru var manīt gan Kalnciema kvartālā, gan citos projektos.
– Agrāk bijāt cieši saistīti ar koku, tirgus ir Šmēlinga sarkano ķieģeļu stila spilgts piemērs. Kāda ir šīs ēkas sajūta?
MĀRTIŅŠ: Ļoti skaista, funkcionāla un simetriska. Ar izcilām metāla konstrukcijām. Saglabājām daudz oriģinālo elementu. Pret visu izturējāmies kā pret ārkārtīgi svarīgu mantojumu Latvijai un Rīgai. Esam veikuši pamatīgu izpēti, un varam apgalvot, ka šis ir Eiropas līmeņa objekts. Tiešs pierādījums, ka jau pirms gadsimta esam bijusi normāla Eiropas civilizācija, kas atļāvusies kaut ko tādu realizēt.
KĀRLIS: Šeit ir milzīgs, neaptverams industriāls apjoms, četrarpus tūkstoš kvadrātmetru, ieskaitot pagrabu, kas plešas zem ēkas. Visa šī renovācija balstās uz mūsu pašu pleciem.
