Bijušais Valsts Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs: Policijai ir divi klienti
Pirms 20 gadiem Valdis Pumpurs kļuva par Valsts Kriminālpolicijas priekšnieku. Viņa valdīšanas laiks bija īss, bet kolorīts. Kas šo divdesmit gadu laikā mainījies? Diemžēl nekas daudz. Policija savu reputāciju un profesionalitāti nav spējusi uzaudzēt, un arī skaļās slepkavības turpinās. Lai gan šobrīd Pumpurs strādā privātajā biznesā kā vecākais konsultants korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA Seccredo, viņam ir viedoklis par policiju 2020. gadā. Un tas ir skarbs.
Foto: Matīss Markovskis
– Jūsu pirmā intervija KLUBĀ bija pirms 20 gadiem. Vai atceraties pirmo jautājumu? Tas bija diezgan zīmīgs: «Vai biznesa vide Latvijā kļūst mierīgāka?»
– Es ticu, ka jā, bet tagad ir citi izaicinājumi un citas vērtības. Es savu profesionālo optimismu neesmu zaudējis. Uz priekšu gājušas gan tehnoloģijas un iespējas atklāt noziegumus, gan arī sliktie puikas vairāk vērtē un izvēlas līdzekļus.
– Bet pēdējie notikumi…
– Jā, tie mani ļoti nepatīkami pārsteidza. Advokāta Rebenoka slepkavība izskatās nepareizi. Bet atbildīgi par to var runāt tikai cilvēks, kuram ir pieeja visai informācijai, – tas ir procesa virzītājs, operatīvie darbinieki un prokurors. Pārējie var tikai minēt un spekulēt. Mēs no nākotnes viedokļa varam izskatīties smieklīgi, ka sarunāsim visādas muļķības.
– Ko jūs domājāt ar vārdu – nepareizi?
– Slepkavībā nav loģikas. Tā ir nejēdzīga un lec ārā no citām skaļām slepkavībām. Nu kamdēļ mūsdienās šāda vardarbība, noziedzniekiem pasliktinot arī savu situāciju?
Nebūtu dēlis, būtu kājām nospārdījuši. Tas neko nemaina. Tikpat ciniski un bezjēdzīgi.
Nezinu, vai kļūstu vecs, bet pēdējos gados esmu ļoti kritisks pret saviem bijušajiem kolēģiem. Mani daudz kas neapmierina, pat tracina. Tomēr šajā gadījumā paļaujos uz darba profesionalitāti. Man nav zudusi pārliecība, ka šo slepkavību atklās un mēs varēsim rast atbildes uz visiem jautājumiem.
– Kāpēc tāda pārliecība?
– Tāpēc, ka slepkavība ir neparasta. Te ir iespējas, lai policisti, prokurori parādītu savu profesionalitāti. Ir daudz pavedienu, daudz versiju, iespējams, atstāts daudz pēdu. Ir pieejams kosmisks, neaptverams informācijas apjoms, kas ir jāapstrādā. Noziedznieki nedzīvo vakuumā. Tātad viss šis neparastums un aizdomīgums spēlē par labu izmeklēšanai. Ja slepkavību izdara no attāluma, piemēram, šaujot, ir pakāpi mazākas iespējas iegūt informāciju…
– Varbūt situācijā, kur ir divi liecinieki, viena slepkavība tika veikta, bet otra nē, lai izvairītos no mūža ieslodzījuma?
