Atbrīvotāju sveicēju vietā – lode pierē jeb Stāsts par PSRS neveiksmi Ziemas karā
Kad 1939. gada novembra pēdējā dienā Sarkanā armija iebruka neatkarīgajā Somijā, PSRS to nesauca par karu, bet gan robežkonfliktu. Somi varonīgi pretojās 105 dienas, līdz piespieda Staļinu noslēgt pamieru. Ziemas karam ir daudz līdzību ar Krievijas karu Ukrainā. Laikam Putins vēstures grāmatā neizlasīja nodaļu par to…
Foto: Wikimedia Commons. Ivana Vladimirova glezna
Pārbīdīsim robežu!
Daļa politiķu uzskatīja, ka Staļins blefo, lai panāktu savu. Kā jau normāli cilvēki, somi karot netaisījās.
1939. gada 23. augustā Vācijas un PSRS ārlietu ministri paraksta bēdīgi slaveno viņu uzvārdos nodēvēto Ribentropa–Molotova paktu, kura slepenais pielikums paredz, ka Somija, tāpat kā Igaunija, Latvija un Lietuva, nonāk PSRS ietekmes zonā. Taču pirmā tiek saplosīta Polija. Tikai nedēļu pēc nacistu un boļševiku vienošanās, 1. septembrī, hitleriskās Vācijas karaspēks iebrūk Polijā. Savukārt 17. septembrī Sarkanā armija ieiet Polijā no austrumiem. Drīz pēc tam Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ārlietu ministrus citu pēc cita uzaicina ierasties Maskavā uz pārrunām, kur ultimatīvā formā tiek pieprasīts parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredz neatkarīgajās valstīs izveidot padomju karabāzes. Baltijas valstis piekāpjas un piekrīt. Kremlis nekavējas rīkoties – jau 29. oktobrī Latvijā caur Zilupi un Indru pa dzelzceļu sāk ierasties Sarkanās armijas ierobežotais kontingents 25 000 karavīru sastāvā un dodas tālāk uz turpmākās dislokācijas vietām.
Tikmēr uzaicinājumu ierasties Maskavā saņem arī Somijas valdība. Somi netic savām ausīm, izdzirdot izvirzītās prasības. Viņi tolaik aizrautīgi gatavojas olimpiskajām spēlēm, kas paredzētas 1940. gada vasarā, un nu pēkšņi saņem ultimātu! Staļins uzskata – tā kā abu valstu robeža Karēlijas zemes šaurumā ir tikai 32 kilometrus no Ļeņingradas, tas apdraudot PSRS drošību, jo pasaules sliktie imperiālisti varot izmantot šo situāciju, lai uzbruktu padomju darbaļaužu valstij. Tāpēc Kremlis pieprasa robežu pārbīdīt par 70 kilometriem uz rietumiem, līdz ar to padomju teritorijā nonāktu otrā lielākā Somijas pilsēta Vīpuri (Viborga). Arī tas vēl nav viss – PSRS pieprasa tai atdot četras salas Somu līcī, kā arī iznomāt Hanko pussalu, lai tur izveidotu padomju karabāzi. Kā milzu piekāpšanās pretī tiek piesolīta daļa Austrumkarēlijas.
Lai somi saprastu situācijas nopietnību, viņiem atgādina, cik daudz Sarkanās armijas spēku jau izvietots abu valstu pierobežā, kā arī uzsver – nepiekāpības gadījumā padomju valstij neatliks nekas cits kā likt lietā militāru spēku. Pieklājības pēc somiem ļauj mazliet apdomāties.
