Apbedītājs Ainars Spirģis: Uzdošu jautājumu, par ko padomāt – cik reižu cilvēks mirst?
«Apbedīšanas jomā darbs ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli smags,» atzīst Ainars Spirģis. Viņa apbedīšanas birojs pastāv jau vairāk nekā trīs gadu desmitus un ir viens no vecākajiem šāda veida uzņēmumiem Liepājā. Pats gan uzsver, ka to nevar saukt par biznesu.
Foto: Egons Zīverts
Bagātāks par naftas magnātiem
Saruna ar Ainaru notiek uz robežšķirtnes. Dienā, kad ziema mijas ar pavasari. Nedēļā, kad sniegs un ass vējš vēl rāda pretsparu siltiem saules stariem. Laikā, kad bailes no Covid-19 pandēmijas nomaina solidaritāte ar Ukrainu tās cīņā pret krievu okupantiem. Iespējams, tieši tādēļ daudz runājam par pretpoliem – karu un mieru, mīlestību un naidu, dzīvību un nāvi.
Divās vietās cilvēki ir vienādi – pirtī un Dieva priekšā. Ieej pirtī plika, sēdi blakus miljonāram, un viņš arī ir pliks, bez naudas, tāpat kā tu.
Pirms intervijas pētot interneta resursus, nākas secināt – lai gan Ainars Liepājā un arī citur Latvijā ir labi zināms cilvēks, publikāciju par viņu tikpat kā nav. Pats šo faktu skaidro, ka pēc publicitātes netiecas un intervijas bieži vien atsaka. Tiekamies Liepājas viesnīcas Kolumbs restorānā, kas atrodas netālu no Ainara biroja. Vietas izvēle, iepriekš telefoniski vienojoties par intervijas laiku, bija palikusi viņa ziņā. Redzu, ka ar sastaptajiem cilvēkiem Ainars sasveicinās pa draugam. Jautāju, vai pazīšanās izveidojusies darba dēļ. «Nē, jaunākā meita te svinēja kāzas,» Ainars stāsta. «Es gan biju pret kāzām restorānā. Man liekas, ka tās vajag svinēt ārpus pilsētas un divas, trīs dienas. Esmu dzimis, audzis liepājnieks, bet man patīk lauki. Kaut gan patiesībā jau nav svarīgi, kur tās kāzas notiek, galvenais – lai jaunie labi sadzīvo, lai ir mīlestība. Ja tās nav, nekādas ģimenes nevar būt. Un mīlestībai jābūt abpusējai. Ja viens mīl, bet otrs ne, vīrs sievu var pat apzeltīt, bet nekāda ģimenes dzīve nesanāks.»
Pašam Ainaram ir trīs laulību pieredze. Ar pirmo sievu – lauku meiteni no Priekules – apprecējās vēl armijas laikā. «Tagad esmu ļoti bagāts. Bagātāks par visiem naftas magnātiem un pat par Putinu! Man ir četri bērni un seši mazbērni,» viņš saka un uzsver, ka «naudai patiesībā nav vērtības». Tā ir vajadzīga tikai kā līdzeklis – tik daudz, lai cilvēks varētu atļauties nopirkt to, ko vajag, lai varētu brīvi dzīvot. «Man nav saprotams ļoti daudz, kas pasaulē notiek.
