Advokāts Saulvedis Vārpiņš – par sievas nāvi, vājo izmeklēšanas mehānismu, Rimšēviču un Lembergu
Kad SAULVEDI VĀRPIŅU uzrunājām sarunai, viņš teica: «Lai paiet četrdesmit deviņas dienas…» Advokāts daudz lasījis, domājis par nāvi, bet nekad nav varējis iedomāties, kā būs tad, kad ar to jāsaskaras tik pēkšņi un personīgi. Saulvedis strādā, uzņemoties arī lietas, kuras šajā situācijā nav vieglas. Viņš, kā pats uzskata, ir balto apkaklīšu advokāts, taču nereti strādā ar slepkavību lietām. Tikmēr niršana pie Staburaga atstājusi tik baisas izjūtas, kas nav pielīdzināmas nekam citam.
Foto: Matīss Markovskis
-
Karmas likums nepārstāj darboties: ja kāds vainīgais sodu nesaņems, to saņems viņa bērni vai bērnu bērni.
-
Manī ir taisnīguma izjūta: sfērā, kurā darbojies, aiz sevis jāatstāj kas pozitīvs. Mani bērni ir izauguši – viņiem un viņu bērniem būs jādzīvo šajā sistēmā.
-
Parasti klientiem saku: ja neizstāstīsi visu, varu sākt rakt tur, kur esi noracis līķi!
– Kā viens no Latvijā zināmākajiem advokātiem vienmēr esat rūpīgi slēpis savu privāto dzīvi. Kāpēc?
– Tāpēc arī sargāju, ka tas ir privāti. Ne labais, ne sliktais, kas notiek ģimenē, nav jānes uz āru, jo tas neskar sabiedrību. Mums laika gaitā katram bija sava dzīve, bet tas nemazina zaudējuma smagumu.
– Tikmēr martā mediji nesaudzīgi tiražēja fotogrāfijas no autoavārijas, kurā gāja bojā jūsu sieva.
– Šo ziņu neiznesu es – kāds, garām braucot, acīmredzot, nevarēja atturēties no fotografēšanas un publiskošanas, un pēc tam tas aizgāja medijos. Man šie fotoattēli iegravējās atmiņā un joprojām rādās acu priekšā.
