Dinamo galvenais treneris Pēteris Skudra: Man patīk, ka apkārt ir cilvēki, kuri negrib mani šeit redzēt
«Šī man nav parasta darba vieta,» jau sarunas sākumā akcentē PĒTERIS SKUDRA. Iespējams, vispretrunīgāk vērtētā personība Latvijas hokejā. Sarežģītās attiecības ar Latvijas izlasi viņam liedza izpelnīties līdzjutēju atzinību par izcīnīto vietu zem NHL saules. Arī sekmīgi uzsāktā trenera karjera Krievijas klubos Latvijā uztverta ar rezervētu attieksmi – gan pagātnes fona, gan dažādu aktuālo izteikumu dēļ. Latvijas hokeja baltais zvirbulis ir pārradies mājās.
Foto: Lauris Aizupietis
Spēlētāji pelnīs mazāk
Dinamo Rīga komandai šī bija, iespējams, spraigākā vasara tās 12 gadu pastāvēšanas laikā. Spekulācijas ap komandas nākotni nenorima vairākus mēnešus. Tās paspilgtināja pandēmijas raisītais fons. Garumā tika vilkta arī galvenā trenera nosaukšana. Pēteris Skudra jau pavasara sākumā tika minēts kā viens no galvenajiem pretendentiem uz šo amatu, ko beigu beigās arī saņēma.
«Te ir pavisam citādi nekā strādāt kādā Krievijas klubā. Tur ir profesionālā puse – meties ar pilnu azartu darbā. Šeit ļoti spēcīga ir arī emocionālā puse.» Brīdī, kad sākušās pārrunas ar Dinamo, citas opcijas nopietni nav izskatītas. Skudra atzīst – mērķi nonākt Rīgā vēl skaidrāku padarīja fakts, ka alternatīvi piedāvājumi strādāt kā galvenajam trenerim citos KHL klubos nemaz nav bijuši.
Manā komandā hokejistam nav jābūt superzvaigznei, taču viņam ir jābūt ar solīdu meistarību – tādam, kas nespēlē sētas hokeju.
Pēteris Skudra Dinamo apvieno galvenā trenera un ģenerālmenedžera funkcijas. Tātad – ir atbildīgs arī par sastāva komplektāciju. «Gribas redzēt hokejistus, kuriem ir solīda bāze. Kuriem nevajag mācīt elementāras lietas, piemēram, kā turēt nūju uz ledus, spēlējot bez ripas. Lai nav jātērē laiks uz jauniešu lietām, lai var agresīvi strādāt pie taktikas. Manā komandā hokejistam nav jābūt superzvaigznei, taču viņam ir jābūt ar solīdu meistarību – tādam, kas nespēlē sētas hokeju,» Skudra izklāsta savu redzējumu spēlētāju atlasē.
«Latvijas hokejistu piesaistē izdarījām gandrīz maksimumu,» viņš lēš, sakot, ka par 90–95% piesaistīti tie Latvijas hokejisti, kurus viņš vēlējies redzēt sastāvā. «Tiekoties ar spēlētājiem, sākumā nebiju līdz galam pārliecināts par pārrunu gaitu. Teikšu godīgi – lai mēs šeit varētu kaut ko nopietnu izveidot, spēlētājiem vajadzēja piekrist algas samazinājumam. Tas ir nepatīkams moments, ko man vajadzēja atrisināt. Man bija jāparāda viņiem lielā bilde – kāpēc man ir tieši tādi piedāvājumi. Vietējie hokejisti ir tik piekusuši no zaudējumiem, ka mūsu līguma piedāvājumus spēlētāji uzņēma ļoti adekvāti.»
