75 gadus jaunais tālburātājs Uldis Ozolants: «We only live once» – tā ir mana reliģija
Pirms septiņiem gadiem tālburātājs Uldis Ozolants ar savu burujahtu devās pasaules mēroga piedzīvojumā. Šobrīd viņš ir Klusā okeāna vidū un uz kādu laiku aizķēries Franču Polinēzijā – Marķīzu salās. Savā «globusa apriņķošanā» Uldis izvēlas nesteigties, iztikt bez sponsoriem un nevienam neko neapsolīt – tas nozīmē būt brīvam no saistībām.
Foto: Shutterstock
Mūsu attālinātā saruna izvēršas visai īpatnēja. Latvijā ir rīts, Uldim Marķīzu salās – tumšs vakars. Te rudens – tur pavasaris. Ekrānā pilnīgi melna tumsa un vienīgais, ko redzu, ir divi kustīgi briļļu stiklu kvadrātiņi ar datorekrāna zilās gaismas atspulgu. Jo dziļāka tumsa, jo viņš labāk izskatoties, Uldis nosmej un sarunas laikā ik pa brīdim iemalko baltvīnu. Arī to es neredzu, tikai nojaušu. Uldis sēžot zem piestātnes nojumes piecdesmit metru attālumā no savas laivas – pie piestātnes «ofisiņa» – vietā, kur vajadzētu būt vismaz kaut kādai interneta signāla kvalitātei. Internets ir vājš, toties Ulda piedzīvojumi – vareni. Tālburātājs, kādreizējais jūras avāriju izmeklēšanas speciālists un bijušais AS «Latvijas kuģniecība» Jūras apdrošināšanas daļas vadītājs Uldis Ozolants atstāja Latviju ar visai ambiciozu mērķi – vienatnē apburāt apkārt pasaulei. Tā kā viņa gaitām neseko līdzi nekāda atbalsta komanda, arī informācijas par viņa lielo piedzīvojumu Latvijā nav gandrīz nekādas. Šī ir iespēja kaut ko uzzināt.
Man ir divas ļoti stipras, hipertrofētas tieksmes – uz ūdeņiem un uz brīvību, un šīs divas lietas ļoti labi savienojas.
– Izburāji no Latvijas jau krietni sen. Kas tieši tev lika doties ceļā?
– Oktobrī paliks pilni septiņi gadi, kopš esmu prom. Patiesībā šai tūrei pa pasauli man bija gatavība drīz pēc dzimšanas, esmu ūdens cilvēks. Gudrie teikuši, ka šī jau nemaz nav planēta Zeme, bet planēta Okeāns, jo zemes te krietni mazāk nekā ūdens. Man ir divas ļoti stipras, hipertrofētas tieksmes – uz ūdeņiem un uz brīvību, un šīs divas lietas ļoti labi savienojas. Atklāti sakot, nezinu citu veidu, kā lēti dzīvot būtībā miljonāra dzīvesveidu. Nezinu lielāku brīvību! Ar motorlaivu būsi mūžīgi sapīts ar uztankošanos, ar naudu, ar piesārņojumu, bet ar buru un vēju – viena atpūta!
– Varbūt būtu bijis jādodas jau krietni agrāk?
– Padomju laikos tas nebija iespējams – burāt brīvi un vienatnē. Un vēl – kamēr bija dzīva mamma, es nevarēju.
